Iesaki rakstu: 
Goda vārds, nebūtu rakstījusi, bet nu tomēr uzdrošināšos dažas ķecerīgas lietas uzrakstīt. Ir man viena vājība. Es sekoju Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietnieces Gintas Kraukles darbībai. Sevišķi mani aizrauj viņas daudzās uzstāšanās domes sēdēs un sabiedriski politiskā darbība sociālajos tīklos. Lasot viņas publicētās atklāsmes par mentāli stipriem cilvēkiem ar tīrām rokām, nesapratu, kur ir tas cepiens. Tagad, saliekot šīs tekstuālās izpausmes kopā ar viņas kvēlajām uzstāšanas reizēm domes sēdēs, es esmu beidzot noformulējusi savu viedokli.
Kāda tad ir tā galvenā lieta, ko mentāli stiprs cilvēks nekad nedara? Viņš nekad publiski nevienam neuzbāžas ar dažādām gudros avotos sameklētām tekstu kompilācijām ar pamācībām, kā pareizi dzīvot. Mēs katrs dzīvojam savu dzīvi un par savām veiksmēm vai neveiksmēm atbildam paši sev un kādam, kurš ir tur augšā un klusi nosver mūsu labos un sliktos darbus.
Kraukles kundze jau daudzkārt savos sociālajos profilos ir ievietojusi dažādus gudru cilvēku izteicienus. Laba un pamācoša lieta. Acīmredzot tie dod viņai tādu kā pārākuma sajūtu pār pārējiem, pār vienkāršo tautu. Sak, lasiet un brīnieties, cik es esmu gudra un mentāli stiprāka par citiem.
Man gan šķiet, ka tas viss izskatās kā uzmundrinājums pašai sev, kā sava veida mantras skaitīšana, lai izskatītos labāka, vismaz savās pašas acīs.
Laiks rit, gadi nestāv uz vietas. Organismā iestājas neatgriezeniskas pārmaiņas. Naktī, kad pamosties ar karstiem sviedriem pārklāta, kad galvā urbinās doma par visuresošajiem tumšajiem spēkiem, kuri tevi vajā, pat guļot zem siltā vates deķa, tad prātā rodas kvēla nepieciešamība kaut kādā veidā sevi uzmundrināt. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir nerimtīga, publiska dažādu teicienu skandināšana, piemēram, es esmu stipra, es esmu skaista. Gadījumā, ja citi nenoticēs, tad varbūt pašai galvā šīs “pareizās”domas un teicieni atradīs auglīgu augsni. Galu galā profesionāli cirkus mākslinieki zina stāstīt, ka pat necilu mērkaķi, ja viņam n-tās reizes liks atkārtot kādu darbību, var iemācīt noslaucīt dibenu. Taču tas nenozīmē, ka mērkaķis ir kļuvis gudrāks. Tikai bailes no saimnieka un vienkārša kustību atmiņa viņam liek to darīt.
Kraukles kundzes gadījumā šī bārstīšanās ar “pasaules gudrībām”, manuprāt, liecina par pašas kundzes šaubām, nepārliecinātību par sevi, nestabilitāti un dažādiem emocionālajiem traucējumiem.
Labā ziņa ir tāda, ka mūsdienu medicīnai ir pa spēkam visu šo problēmu murskli ārstēt. Atliek tikai vērsties pie attiecīgās sfēras medicīniskā personāla.
Ja ir kauns vērsties pie mediķiem, tad atgādināšu, ka pasaulē jau pāris tūkstošus gadu pastāv tā sauktie 10 Dieva baušļi. Atliek tikai tos ievērot, un nekāda sevis uzmundrināšana nebūs vajadzīga. Būsi garā un miesā stiprs un vesels.
Varu Kraukles kundzei atgādināt dažus, kurus viņa, iespējams, savās ikdienas gaitās ir piemirsusi: Tev nebūs laulību pārkāpt, svešu sievu vai vīru iekārot, Tev nebūs zagt, Tev nebūs melot.
Nobeigumā gribu pateikt, ka nevajag apriet Matīsu Prasto. Neprot cilvēks pareizi rakstīt. Nezina, kur likt komatus un garumzīmes, bet vai tāpēc viņam ir jāklusē? Visus pareizrakstības “fanus” aicinu pievērsties avīzītei “Līvānu novada vēstis”. Kaut viens esat aizrādījuši domei, ka šī avīzīte ir vienkārši nebaudāma no pareizrakstības viedokļa. Saņemieties drosmi un skaļi pasakiet domei, kad beidzot tautiešiem būs tie laiki, kad divās rindās vairāk nebūs trīs gramatisku kļūdu!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
