Vienotības ētikas komisija negrasās aizrauties ar deklarāciju dīvainību izskatīšanu
L. Lapsa17.04.2011.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministra Arta Kampara amatpersonas deklarācijā minēto un neminēto faktu izskatīšana apvienības Vienotība ētikas komisijā ir bijusi nevis normāla rīcība, bet gan izņēmuma gadījums, un turpmāk komisija šādas situācijas izskatīs tikai īpašās situācijās, - šādi komisijas vadītāja, Saeimas deputāte Ina Druviete atbild uz Pietiek jautājumu, vai Vienotības ētikas komisija gatavojas izskatīt jautājumu par tās locekles Lienes Liepiņas valsts amatpersonas deklarācijā neuzrādītajiem datiem.
Kā Pietiek jau informēja, savā amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu Liepiņa (attēlā centrā) cita starpā uzrādījusi 6700 latu vērtu darījumu, - par šo summu viņa iegādājusies jaunu Foton FT 404 traktoru, kurš 2009. gadā viņas deklarācijā norādīts kopā ar trim automašīnām. Taču gada laikā no Liepiņas deklarācijas, kas atrodama VID publiskajā datu bāzē, pazudušas gan divas automašīnas, gan arī jaunais traktors.
Viena automašīna, spriežot pēc deklarācijas, nodota lūžņos, taču otrs auto un jaunais traktors vienkārši pazuduši bez pēdām – nav uzrādīts neviens pats darījums, kas liecinātu par to pārdošanu, atdošanu vai uzdāvināšanu. Taču valdības noteikumi stingri un nepārprotami nosaka - amatpersonai deklarācijā noteikti vajadzēja uzrādīt vai nu traktoru vai arī tā pārdošanas vai atdāvināšanas darījumu. Savukārt, ja traktors nozagts vai gājis bojā, tas būtu jāuzrāda speciālajā deklarācijas paskaidrojumu sadaļā. Tomēr Saeimas deputāte šīs likumdošanas prasības tāpat kā Kampars ir ignorējusi.
Taču atšķirībā no Kampara gadījuma Liepiņas deklarācijas jautājumu Vienotības ētikas uzraudzītāji negatavojas pat izskatīt. Komisijas vadītāja Druviete Pietiek paziņoja, ka patiesībā „apvienības Vienotība Ētikas komisijas pamatuzdevums ir risināt problēmsituācijas, kas rodas starp triju partiju biedriem vienotas partijas izveides procesā. It īpaši nozīmīgi tas bija priekšvēlēšanu periodā, kad tika apspriestas norises vairākās reģionālajās nodaļās”.
Kampara gadījuma izskatīšana esot bijusi „izņēmums, jo to izskatīt tieši Vienotības Ētikas komisijā vienlaicīgi lūdza gan pats ministrs, gan šīs komisijas loceklis A[rtis]. Strautiņš”. Savukārt par vienas partijas pārstāves ētikas jautājumiem esot jālemj attiecīgās partijas – Liepiņas gadījumā Jaunā laika – ētikas komisijai, bet ne Vienotības ētikas uzraugiem.
Šādu atbildi Druviete sniedza, neraugoties uz to, ka Vienotības kopējā ētikas kodeksā īpaši norādīts, ka tā ievērošana ir „katra politisko partiju apvienības Vienotība biedra pienākums, kuru tas brīvprātīgi uzņemas līdz ar iestāšanos kādā no apvienību veidojošām partijām”.
Kodeksa normu vidū ir apņemšanās ievērot Latvijas Republikas likumus, sekot kā to burtam, tā garam, stiprināt tiesiskumu valstī, īstenojot visu cilvēku līdzvērtību un vienlīdzību likuma priekšā, uzturēt pastāvīgu, atklātu un godīgu saikni ar sabiedrību, sniegt tikai atklātu un patiesu informāciju, to darīt operatīvi un saprotami, uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un rīcību, izkopt drosmi atzīt un labot darbā pieļautās kļūdas, bet būtisku pārkāpumu gadījumā bez atrunām atkāpties no ieņemamā amata valstī vai partiju apvienībā.
Savukārt Jaunā laika ētikas komisijas vadība kopš piektdienas nav vēlējusies sniegt atbildi uz jautājumu, vai tā gatavojas izskatīt jautājumu par Liepiņas rīcību. Tāpat ne uz vienu jautājumu saistībā ar „gaisā izkūpējušo” traktoru nav sniegusi pati Liepiņa.
Kā jau ziņots Liepiņa ir viena no Vienotības ētikas komisijas loceklēm, kas aizvadītajā pirmdienā pēc Kampara uzklausīšanas paziņoja: „Kampara kungs ir astoņus gadus strādājis un pierādījis, kāda ir viņa nostāja un rīcība. Mums nav pilnīgi nekāda pamata domāt, ka viņš būtu kaut ko mainījis. (..) Mēs savā frakcijā esam par to diskutējuši un nonākuši pie diviem virzieniem. Viens - jārīkojas pēc principa, ka lietas ir tādas, kādas tā izskatās, un otrs - lietas nav pēc būtības vienmēr tādas, kādas tā izskatās. Un tad ir jautājums - pēc kura galu galā rīkoties? Mēs Ētikas komisijā arī Kampara kungu uzklausījām un nekādus pārkāpumus nesaskatījām.”
Liepiņa aizvadītajā nedēļā bija arī viena no tiem trim Vienotības ētikas komisijas locekļiem, kuri nespēja vai nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai viņi pirms lemšanas par Kampara deklarācijā norādītajiem un nenorādītajiem faktiem vispār ir iepazinušies ar minēto valdības noteikumu normām.
Savukārt Druviete izrādījās vienīgā no Vienotības ētikas komisijas locekļiem, kura vispār kaut jel ko atbildēja uz jautājumu, vai komisija gatavojas izskatīt jautājumu par tās locekles Liepiņas valsts amatpersonas deklarācijā neuzrādītajiem datiem.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
