Iesaki rakstu: 
24.aprīlī greizsirdības un priekšvēlēšanu perioda māktā Vienotība noorganizēja koalīcijas deputātu atbalstītā Saeimas lēmuma par vairāku koalīcijas deputātu parakstīta likumprojekta nodošanu komisijai pārbalsošanu. Tas bija manis izstrādātais un tagadējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK), kā arī ZZS deputātu parakstītais priekšlikums par grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, kura mērķis bija dot iespēju pašvaldībām ierobežot psihoaktīvo vielu tirgotavu darbību.
Deputāte Lolita Čigāne (Vienotība) šo iniciatīvu par pašvaldību pilnvaru paplašināšanu nodēvēja par “bezjēdzīgu un lētu priekšvēlēšanu populismu”.
Taču jau pāris nedēļas vēlāk, 7.maijā Čigānes kundze kompānijā ar deputātiem Judinu un Zaķi ir iesniegusi likumprojektu par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, rosinot uz mūžu liegt iespēju iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības tiem, kuri būs notiesāti par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, ja cietušajam nodarīti vidējā smaguma vai smagi miesas bojājumi vai tā izraisījusi cilvēka nāvi un kam tiesa piespriedusi noņemt autovadītāja tiesības uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem.
Atbilstoši likumam par šādiem pārkāpumiem tiesa, izvērtējot apstākļus, varēs piespriest sodu un atņemt autovadītāja tiesības uz laiku līdz pat 10 gadiem. Un ko piedāvā Vienotības censoņi? Čigānes kundze un Co. piedāvā noteikt, ka gadījumā, ja tiesa piespriež atņemt tiesības uz 4,5 gadiem, tad pēc šiem 4,5 gadiem avārijas izraisītājs varēs tās atgūt un braukt. Savukārt gadījumā, ja tiesa nolems tiesības atņemt uz laiku, kas būs par sešiem mēnešiem ilgāks, – uz pieciem gadiem, tad šim pašam avārijas izraisītājam vairs nekad mūža nebūs iespējas legāli vadīt automašīnu.
Varētu šķist labs priekšlikums. Politiskiem oponentiem pat varētu būt grūti ko iebilst.
Varētu, taču ir daži bet:
1. Šie paši Vienotības “gudrinieki” šīs pašas Saeimas sasaukumā, 2012.gada decembrī mīkstināja atbildību par noziegumiem, kas izdarīti ceļu satiksmē;
2. Saskaņā ar viņu ierosinājumu šie autoavāriju izraisītāji nevarēs vadīt automašīnu, taču varēs saņemt, piemēram, atļauju sprāgstvielu izgatavošanai/glabāšanai/pārdošanai un šaujamieroču nēsāšanai, strādāt par detektīvu vai apsargu, ieņemt ierēdņa amatu kādā Vienotības vadītā ministrijā un pat adoptēt bērnus.
Savā NEpriekšvēlēšanu NEpopulismā šī jaukā kompānija piedāvā arī liegt iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības tiem, kuri pēdējo 3 gadu laikā ir lietojuši narkotiskās, psihotropās vai jaunas psihoaktīvas vielas.
Respektīvi, Vienotība uzskata, ka, ja cilvēks slimo, piemēram, ar vēzi, cieš sāpes, tad viņam būtu jāaizliedz vadīt transporta līdzekļus. Veselības ministres Circenes nekompetence nobālē šo likumprojekta autoru priekšā! Narkotiskās un psihotropās vielas tiek izmantotas zālēs – onkoloģisko slimnieku ārstēšanā, algoloģijā (sāpju terapija), bezmiegs, paliatīvajā aprūpē un citur.
Savukārt iespēju konstatēt jaunas psihoaktīvas vielas esamību asinīs Latvijas valdība mūsu mediķiem tā arī nav nodrošinājusi. Tāpēc šiem pacientiem kā diagnoze pārsvarā tiek ierakstīta “neprecizēta intoksikācija”, bet valstī esošās diagnostiskās metodes ir nepilnvērtīgas un ārstēšana nereti notiek “uz dullo”.
Par attiecīgas laboratorijas nepieciešamību Vienotības ministram Vilkam un pārējiem es mēģinu iestāstīt jau vairākus mēnešus, taču tie vien dragā ierastajā stilā, “airējot” nost opozīcijas priekšlikumus, kurus atbalsta ministri, pašvaldības, tiesneši, ārsti un citi speciālisti, un spītīgi “bīdot” bezjēdzīgus un vienkārši stulbus likumus.
Šis, lūk, ir Vienotības ne vien priekšvēlēšanu populisms, bet arī ikdienas idiotisms!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.