Iesaki rakstu: 
Saprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Tai vietā, lai mazliet attaptos, ka Putina Krievijai raksturīgā sabiedrības smadzeņu skalošana Latvijai īsti nepiedien, oligarha piebarotais medijs nekautrējoties turpināja tādā pašā garā. Nesen laikraksts ar trekniem burtiem pavēstīja Latvijas sabiedrībai: “Beidzot valsts priekšgalā ir premjers, kurš neizskatās kā no pazemes izlīdis.” Beidzot! Arī šo virsrakstu katrs var mierīgi atrast internetā.
Šiem propagandas izstrādājumiem klāt pievienoti izsmalcināti Krišjāņa Kariņa portreti. Tagad atliek vien gaidīt loģisko turpinājumu - “Kariņa eņģeļa smaida aplaimotā latvju tauta var laimē diet!”
Bet kāpēc tāds zaimojošs salīdzinājums ar bijušo PSRS un čekas vadoni Juriju Andropovu? Tie, kuri ir sevi kaut mazliet apgrūtinājuši ar vēstures zināšanām, šīs līdzības pamanīs ātri.
Pirmā sakritība ir fakts, ka abi nāk no partijām, kuras aplam smird pēc dažādām afērām un lielām korupcijas lietām. Ja notiktu brīnums un KNAB sāktu šķetināt OIK, „Citadeles” un citas afēras, tad šajā ziņā “Vienotība” varētu droši konkurēt ar “Saskaņas” korupcijas apjomu Rīgā. Iespējami izkrāpto summu apjomu ziņā pilnīgi noteikti.
Otrā līdzība ir fakts, ka abas partijas - Andropova kompartija un Kariņa “Vienotība” - bija atbildīgas par to, ka valstis bija ekonomiski neveiksmīgas. Par PSRS ir skaidrs, bet arī Latvija saskaņā ar oficiāliem Eiropas Komisijas datiem ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, visvājākā no Baltijas valstīm. Tie ir Eiropas Komisijas oficiālie dati, nevis Kremļa izgudrojums, kā to centīsies iestāstīt “Vienotības” smadzeņu skalošanas speciālistu armija.
Protams, Kremļa propagandas mašinērija to visu ar prieku izmanto, bet nenoliedzami, ka tas ir “Vienotības” darba “rezultāts.” Protams, ar to saprotot “Vienotību” visā tās krāšņumā - tai skaitā ar tās “blakus” projektu - “A/Par!”
Bet pati galvenā līdzība ir vislabāk redzamā un šobrīd ļoti aktuālā. Andropovs, nonākot PSRS vadībā, centās uzsākt dažādas reformas un pie reizes iepriecināt ļaudis. Reformas bija tādas, kādas tās bija - nekādas, kā jau pienākas vienai stagnātiskai partijai, kuri biedri domā par kārtējām shēmām.
Tomēr Andropovam izdevās reāli iepriecināt darbaļaudis. Līdzīgi kā Krišjānis Kariņš Andropovs nolēma, ka šņabis Padomju Savienībā ir pārāk dārgs. Tādēļ drīz valsts tika aplaimota ar vodku par puslīdz demokrātisku cenu - 4,70 rubļiem, ieskaitot pudeles cenu. Aplaimotā padomju tauta šo dzērienu nodēvēja par “andropovku.”
Pats Andropovs gan drīz vien tika aizsaukts uz mūžības politbiroju, viņa pēctecis Čerņenko izlaida garu apmēram tikpat ātri. Par PSRS vadoni kļuva Mihails Gorbačovs. Mantojumā no saviem priekštečiem, tai skaitā Andropova, viņš saņēma sabiedrību, kurā bija milzīgas alkoholisma un ar to saistītās problēmas. Likumsakarīgi tas viss kopā nonāca līdz tām briesmīgajām sekām, kuras šobrīd vērojam traģiski briesmīgajā seriālā “Černobiļa”.
Kāds tam viss sakars ar “Vienotību” un Kariņu? Simboliski, ka lielākais ekonomiskās domas lidojums viņiem saistās tieši ar lētu alkoholu. Tāpat jāatceras, ka “Vienotība” ir veicinājusi valstī teju nekontrolētu specdienestu varu, propagandas “smadzeņu skalošanas” medijus, gadiem ilgi pievērusi acis uz korupciju vai bijusi cieši saistība ar aizdomām par nopietnu iesaisti. Tas viss ir komplekts, kas bija raksturīgs Padomju Savienībai. Lēts šņabis ir tikai daļa, bet simboliska sistēmas deģenerācijas pazīme.
Tagad tikai atliek gaidīt, kad veikalos parādīsies vēl lētāks alkohols un gan jau kāds šņabis tiks pie nosaukuma “Vienotības Krišjānītis”.
* GROTCom - Globālās Starpgalaktiskās izcilības centra ģenerālsekretārs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
