Iesaki rakstu: 
Valsts iedzīvotāju labklājības priekšnoteikums un valsts ekonomikas izaugsme ir balstīta uz veseliem, izglītotiem un darbspējīgiem iedzīvotājiem, kuri spēj ražot produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.
Pirmās brīvvalsts laikā uz 1938. gadu Latvija bija pirmajā vietā Eiropā pēc studentu skaita uz 10 000 iedzīvotājiem. Bija izglītots darbaspēks, bija attīstīta ekonomika, rūpniecībā vadošā bija pārtikas rūpniecība, kokapstrāde un metālapstrāde. Eksportā dominēja mežsaimniecība, galvenokārt kokmateriāli un to izstrādājumi, un lauksaimniecības produkti – sviests un cūkgaļa. Valstī bija stabila un Eiropā atzīta valūta lats. Latvija bija 10. bagātāka valsts Eiropā.
Un Latvijai tagad pēc 34 neatkarības gadiem bija atkal visas iespējas atkal kļūt par vienu ekonomiski attīstītāko un sociāli nodrošinātu labklājības valstij Eiropā.
Uz 90. gadu sākumu Latvija bija ekonomiski līdzvērtīga valsts kā Singapūra un Dienvidkoreja. Latvijas tautsaimniecība līdz 2008. gadam, neskatoties uz nemākulīgo valsts pārvaldi un korupciju, attīstījās arī ļoti strauji, ar katru gadu paātrinājās iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps.
Ja 2002. un 2003. gadā IKP pieauga par 6-7% gadā, tad turpmākajos divos gados tas sasniedza jau 8-10% un 2006. gada pirmajā ceturksnī - 13.1 procentu. Nenoliedzami, strauja tautsaimniecības izaugsme ir iedzīvotāju ienākumu un labklājības pieaugums. Un jau uz 2017. gadu Latvijai prognozēja Vācijas dzīves līmeni.
Bet pašreiz Latvija tautsaimniecība ir nonākusi beigta zirga stāvoklī, faktiski visos ekonomiskajos rādītājos Latvija ir pēdējā vietā Eiropā. Mēs atpaliekam no Baltijas kaimiņiem Igaunijas un Lietuvas jau par septiņiem - desmit gadiem, no Polijas par 15 gadiem, no Dienvidkorejas un Singapūras jau uz pusgadsimtu…
Jautājums, kas ir noticis pēdējos desmit gados ar ekonomiku, vai valstī bija dabas stihijas, karš, vai valsti vadījuši galīgie nejēgas un diletanti? Bet varbūt tika veikta tīša, plānota ekonomikas sagraušana? Bet varbūt tā ir tikai kārtējā sazvērestības teorija?
Sekojot ekonomiskajiem procesiem pēdējo desmit periodā, var droši secināt, ka ir veikta ļaunprātīga ekonomikas sabotāža, valdība tīšām ģenerē tautsaimniecības stagnāciju.
Ka jau minēju, uz 1938. gadu Latvija viena bagātākajām valstīm Eiropā, un, lai šādu situāciju vēlreiz nepieļautu, valstī ir iefiltrējušies ekonomiskie slepkavas, kuru uzdevums ir sagraut valsts tautsaimniecību un nepieļaut valstij attīstīties.
Viņi ir izveidojuši absurdu nodokļu politiku, valsti ievelk finanšu parādu jūgā, izputina atlikušos vietējos uzņēmumus, piespiež iedzīvotājus pamest valsti…
Marionešu ekonomiskie slepkavas iefiltrējās valdībā lielās krīzes laikā, un tas bija iespēju laiks sagraut plaukstošo ekonomiku, ievest stagnācijā Baltijas ekonomisko tīģeri.
Par valdības vadītāju tad tika iecelts partijas “Vienotība” pārstāvis V. Dombrovskis, pērkamais Briseles politiķis ar lielu banku parādu. Viņš tieši realizēja banku sektora glābšanu par Latvijas pensionāru naudu. Viņš cītīgi realizēja visneveiksmīgāko krīzes pārvarēšanas variantu.
Marionešu valdības grupējuma darbības plāns ir klasisks: ģenerēt ekonomikas stagnāciju, likvidēt vai ierobežot darbaspēku, valsts fizisko kapitālu. Viņu darbība tiek maskēta zem dažādiem skaļiem un populāriem lozungiem, viens no tām ir tā saucamā “cīņa ar ēnu ekonomiku”, "Moneyval" rekomendācijas vai “Klimata neitralitātes programma”.
Viņi nopērk politiķus, viņi pārpērk pat veselas partijas, pret oponentiem tiek pielietotas represijas pat apcietinājumi, - tāda ir Latvijas marionešu veidotā politiskā vide…
Viņi izmanto manipulācijas ar datiem, mākslīgi statistikā palielina iedzīvotāju skaitu valstī, tiek arī piekoriģēts valsts IKP lielums, jo netiek nodalīts eksports no reeksporta. Banālākais marionešu masu mediju slavinājums ir par Latvijas it kā par trešo konkurētspējīgāko nodokļu sistēmu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, kur Latvijas darba algai 1000 eiro neuzrādās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās (VSAOI) iemaksas 34,09% apmērā, bet paliek tikai iedzīvotāju ienākuma (IIN) nodoklis 7%!
Ar ekonomiskam metodēm, ar nodokļu palīdzību „Vienotība” un karteļi veic iedzīvotāju moderno deportāciju. Pašreiz cilvēkus neved prom lopu vagonos, tie paši sēžas lidmašīnās un pamet valsti.
„Vienotība” moderni turpina realizēt Staļina plānu „Krasta banga” - ”ПРИБОЙ”, to papildinot ar moderno “ГОЛОДОМОР” nodokļu pasākumiem, atstājot iedzīvotājus bez ienākumiem.
Valdība bez jebkāda kara, dabas katastrofām vai slimību pandēmijas ir spējusi samazināt iedzīvotāju skaitu par 30%, - vienkārši ar ekonomiskām metodēm, ar nodokļu palīdzību.
Ja Staļins ir spējis 40.gados no valsts deportēt 57,5 tūkstošus cilvēkus tad „Vienotības” kartelis ir spējis 10 gados piespiest pamest valsti aptuveni 300 tūkstošiem cilvēku.
Latgalē iedzīvotāju skaits uz 1991. gadu bija 430 tūkstoši, uz šodienu ir palikuši 170 tūkstoši, un tie pārsvarā ir vecuma pensionāri. Bijušā Dagdas novada teritorijā pēc tautas skaitīšanas datiem uz 1989. gadu, dzīvoja 14,3 tūkstoši iedzīvotāju, un tagad palikuši 4,5 tūkstoši.
Tāpat kā bargajos 40. gados arī tagad tiek izšķirtas ģimenes, bērni paliek bez vecākiem, cilvēki mirst svešumā.
Valstī ir noteikti 15 nodokļi un 868 valsts un pašvaldības nodevas, kopējais nodokļu un nodevu slogs sastāda vidēji 70%, bet mazajām algām pat 80%.
Latvijā ir noteikta otrā lielākā PVN likme pārtikas precēm pasaulē, lielākie darbaspēka nodokļi Eiropā, lielākie autotransporta nodokļi Baltijā…
Ar ekonomiskiem noteikumiem tiek ierobežota darbaspēka produktivitāte.
Lai cilvēki būtu mazāk veseli, mākslīgi tiek veidota ierobežota veselības aprūpe.
Tiek degradēta izglītības sistēma, lai uzturētu savu ietekmi, ir vajadzīga mazāk izglītota tauta, kurai trūkst zināšanu sabiedrības pārvaldības jautājumos, lai tā mazāk iesaistītas sabiedriskajos procesos.
Mazizglītots darbaspēks ir pamats tam, ka tiek ierobežota iespēja veidot valstī inovatīvus produktus ar lielu pievienoto vērtību.
Ar valdības administratīvi regulējamiem noteikumiem tiek nesamērīgi palielināta elektroenerģijas cena, tā mākslīgi tiek veidota mega inflācija.
Tautsaimniecības zaudējumi pēdējo desmit gadu griezumā no iedzīvotāju izbraukšanas sastāda vidēji 70-90 miljardus eiro. Latvija ir kļuvusi par paputējušu valsti.
Bet marionetēm atlīdzībā par tautsaimniecības sagraušanu ir piešķirtas tiesības izzagt valsts aktīvus.
Tāds bija "Vienotības" un & karteļa uzdevums, tāds bija viņu īstenotais “veiksmes stāsts”.
Seko mums 
Mums stāsta, ka esot kaut kādi 2.6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Vēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
