Vienotības pārstāvji turpina stomīties par Bendrāti
K. Vitena, speciāli PIETIEK28.10.2010.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Atbildot uz diviem ļoti vienkāršiem jautājumiem saistībā ar savas kolēģes Silvas Bendrātes „marionetes līgumu” ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, par kura naudu un kura vietā tagadējā deputāte savulaik uz sava vārda iegādājusies Kurzemes radio kapitāldaļas, Vienotības Saeimas deputāti turpina stomīties.
Kārlis Šadurskis, Pilsoniskā savienība
1. Vai Silvai Bendrātei jānoliek Saeimas deputātes mandāts?
1. Mēs Vienotības valdē esam uzklausījuši Bendrātes viedokli, taču uzskatu, ka lēmums būtu jāpieņem Jaunā laika kolēģiem. Mēs vēl īsti neesam viena partija, bet gan apvienība, un tas būtu savādi, ja es apietu JL viedokli.
2. Vai jūs pieņemtu naudu no Aivara Lemberga?
2. Ja Lemberga kungs man būtu parādā, teiksim, zaudējis kāršu spēlē, tad es naudu ņemtu (smejas). Ja nopietni, protams, ka šāda situācija politiķim ir pašnāvība, pat ja ņēmējam par to nav morālas dabas aizspriedumu.
Janīna Kursīte-Pakule, Pilsoniskā savienība
1. Es teiktu tā, pirmkārt, lai es varētu droši pateikt - jā vai nē, man būtu sīkāk jāpārzina šī lieta. Es zinu tikai tik daudz, cik atreferē mediji, vai no publikācijām presē. Ja ir likuma pārkāpums, tad noteikti mandāts ir jānoliek. Ja nav likuma pārkāpuma, tad tas ir pašas deputātes lēmums. Mūsu sabiedrība dzīvo no baumām, kas nozīmē, ka vienu brīdi ir gatava cilvēku celt debesīs, bet otrā tai ir viņš jānospiež. Uzskatu, ka visu nosaka likums.
2. Es neņemtu naudu ne no Lemberga, ne no kāda cita.
Vaira Paegle, Pilsoniskā savienība
1. Es tieši šobrīd par šo jautājumu runāju ar kādu savu kolēģi. Es uzskatu, ka jā, mandāts ir jānoliek, un došu sekojošus iemeslus. Pirmkārt, tas jādara, ja mēs gribam izveidot tāda līmeņa politiku, kāda tā ir Zviedrijā vai citās Skandināvijas valstīs, un es te nedomāju juridisko pusi, bet gan šo šķietamību un latiņu, pie kuras ir jāpieturas. Otrkārt, gan Vienotība, gan Jaunais laiks šo latiņu ir uzsituši ļoti augstu – godprātība un caurspīdīgums visās jomās.
2. Nemūžam un nekad, jo es pati naudu esmu godprātīgi nopelnījusi.
Arvils Ašeradens, Pilsoniskā savienība
1. Pēc tā, cik es uzzināju Vienotības valdes sēdē, uzklausot Silvu Bendrāti, liekas, ka nē [nebūtu jānoliek mandāts]. Viņas līgums esot beidzies, tiklīdz radio bija nopirkts un sāka savu darbību. Tie ir ļoti seni notikumi un uz pašreizējo viņas politisko darbību neattiecas.
2. Nē, es personīgi naudu neņemtu, noteikti.
Sarmīte Ēlerte, Pilsoniskā savienība
1. Es uzskatu, ka šis jautājums ir jāizskata Jaunā laika Ētikas komisijai un tad arī jāpieņem lēmums. Tāpēc nevaru atbildēt ne jā, ne nē.
2. Nē, neņemtu.
Ingrīda Circene, Jaunais laiks
1. Godīgi sakot, es nezinu lietas apstākļus tik labi, lai varētu atbildēt uz šo jautājumu. Zinu tikai tik daudz, cik vēsta mediji. Tomēr tas skaidri parāda, ka biznesam un politikai ir jābūt atdalītiem, lai nebūtu nekādas iespējas kontrolēt.
2. Es pati nekad tādā situācijā nenonāktu.
Seko mums 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
