Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī
Egils Levits, valsts prezidents18.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
I
Mēs visi kopā esam sākuši gaitu mūsu Latvijas valsts otrajā simtgadē. Ikkatras mūsu ģimenes, mūsu dzimtas paaudžu stāsts sakņojas aizgājušajā simtgadē, un tas turpināsies nākamajā.
Latvijas valsts dod satvaru un jēgu latviešu nācijas kopējai pagātnei, tagadnei un nākotnei.
Mūsu valsts otrajā simtgadē mēs dzīvosim pasaulē, ko sākam radīt jau šodien, šajā mirklī. Kāda tā būs?
To nosaka, cik drosmīgi ir mūsu sapņi un cik apņēmīgi ir mūsu darbi. Cik vērīgi mēs esam, saklausot nākotni un neiztērējoties sīkumos.
Cik mērķtiecīgi virzīsim savus spēkus Latvijas valsts un tautas turpinātībai, mūsu sabiedrības kopējam labumam un tātad – katra atsevišķa cilvēka jēdzīgai dzīvei.
II
Mani mīļie Latvijas cilvēki!
Valsts ir visu tās pilsoņu kopējā lieta. Demokrātiskā iekārtā mēs katrs nesam savu daļu atbildības par Latvijas valsti. Ikviens no mums var un ir aicināts Latvijas valsti uzlabot un pilnveidot.
Kopējo labumu, solidaritāti un taisnīgumu izvirzot par galveno atskaites punktu savai darbībai, mēs varam ātri vienoties par kopīgu Latvijas nākotnes redzējumu.
Mēs esam teikuši, ka vēlamies Latviju veidot kā labklājīgu un drošu ziemeļvalsti. Ziemeļvalsts raksturlielums ir solidaritāte.
Solidaritātei ir liels spēks, tā rada labvēlīgu vidi ikkatra cilvēka dzīves mērķu piepildījumam.
Nepārprotami valstij ir pienākums veidot solidāras sabiedrības spēles noteikumus. Tomēr mūsu sekmju pamatā ir ne vien kopīgais labums, bet arī katra atsevišķā sabiedrības locekļa vērtības tādas kā godīgums, iecietība, savstarpēja cieņa un spēja sastrādāties citam ar citu.
Mēs ikkatrs varam apņemties tās iedibināt savā vidē un savā ikdienā. Un, ticiet man, mūsu kopīgais labums vairosies, un mūsu valsts nākotne būs droša.
Latvijas otrajā gadu simtenī mums jākļūst par sabiedrību, kurā valda savstarpēja cieņa un uzticība, kurā cilvēki cits citu uzskata par līdzvērtīgu.
Draugi!
Mūsu ceļam Latvijas valsts otrajā simtgadē ir stipri pamati. 20. gadsimtā mēs divas reizes izcīnījām tiesības dzīvot brīvā, neatkarīgā, demokrātiskā Latvijas valstī.
Latvija ir nodibināta, un tās neatkarība atjaunota, pateicoties mūsu cilvēku varonībai. Latvija balstās cilvēku uzņēmībā, godaprātā un darbīgumā.
III
Šodien mēs godinām un nākotnē smelsimies spēkus no tiem, kuri Neatkarības karā izcīnīja un nosargāja jaundibināto 18. novembra Latviju.
Mēs godināsim nacionālās pretestības kustības varoņus, kuri nostājās pret totalitārās Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupācijām un cīnījās par neatkarīgu, demokrātisku, savu Latvijas valsti.
Mēs godinām tos cilvēkus visā Latvijā, kuri pirms 30 gadiem sadevās rokās Baltijas ceļā un izcīnīja Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.
Bez varonības Latvijas valsts ideja un latviešu valstsgriba nepastāvētu nedz valsts sākotnē, nedz okupācijas laikā, nedz tagad – atjaunotnē. Bez varonības nebūtu Latvijas.
IV
Latvijas tauta!
Pie izgaismotā Brīvības pieminekļa, kas simbolizē mums tik svarīgo Latvijas valstiskumu, neatkarību, demokrātiju, brīvību, mūsu latviešu valodu un kultūru nacionālas valsts ietvarā, mēs ar pārliecību varam teikt – Latvijas valsts ceļš droši ietiecas nākamajos gadu simteņos!
Mēs savu valsti pilnveidojam, mēs rūpējamies par to. Mēs to aizsargājam. Mēs par to stāvam. Mēs izjūtam likteņkopību ar Latviju, gan esot savā zemē, gan piederot tai, atrodoties tālumā.
V
Dārgie tautieši!
Vienvērtīgs ir katrs cilvēks. Vienvērtīga ir katra vieta Latvijā. Būsim kopā! Katrs kā personība un visi kopā kā nācija.
Sveicu jūs Latvijas valsts 101. dzimšanas dienā! Saules mūžu Latvijai!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
