Iesaki rakstu: 
Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Covid pandēmija nebeidz rimties, uzliesmojums ir atgriezies. Un līdz ar to arī “histēriskie kaimiņi” sāk sarosīties. Kā iemesls histērijai ir epidemiologu vēlme likt sabiedrībai sabiedriskās vietās nēsāt maskas, jo masku nēsāšana palīdz neizplatīt infekciju no inficētām personām. Latvijas valdība šo ieteikumu nadzīgi uzklausīja un jau ieviesa ar likuma spēku, piemērojot arī sankcijas par neievērošanu.
Ne visai sabiedrībai tas ir bijis arguments, lai piekristu, ka masku valkāšana ir sociāli atbildīgs solis. Viena daļa ir liekulīgi un populistiski politiķi, citi tirgotāji, kuru bizness ir balstīts uz alternatīvu skatījumu uz jebkādu konvencionāli atzītu praksi, piedāvājot tradicionāliem produktiem alternatīvas - krāna un avota ūdenim tāda būtu it kā centrifūgā it kā miljoniem reižu izgriezts “virpuļūdens”. [1]
Bet šoreiz es gribu pievērsties vēl kādai daļai, kas izcēlās ar skaļumu (vai vismaz viņus “laipnie” žurnālisti, kādu motīvu vadīti, nadzīgi izgaismo daudz spožākā ekspozīcijā kā pārējo sabiedrības daļu) - tā ir maza, bet skaļa daļa no kuplās kristiešu saimes [2]
Šeit gribu minēt, ka tomēr kristīgi ir nēsāt maskas. Šeit būs daži argumenti.
1. Bauslis “Tev nebūs nokaut” – var strīdēties par masku efektivitāti, neefektivitāti. Bet to uzdevums ir nevis pasargāt pašu masku nēsātāju, jo to efektīvi ļauj tikai medicīniski respiratori, bet neļaut vīrusam kaut vai pēc šķaudiena pārvietoties 6 –
2. Kristietība iet kopsolī ar zinātni. Mēs varam gribēt efektīvākas metodes slimību novēršanā, bet patlaban maskas ir tas, kas mums ironiski 21. gadsimtā ir kāds nebūt līdzeklis šīs pandēmijas ierobežošanā. Jau no zinātniskās attīstības lēciena sākuma zināmākie zinātnieki bija tieši ticīgie cilvēki. Kā L. Pastērs, kurš ir imunoloģijas tēvs, kā arī vakcīnu izgudrotājs. Redzēs, kas būs ar vakcīnām un vai tās tiešām būs drošas, tas ir cits jautājums. Bet šobrīd ir jautājums par visnekaitīgāko veidu - masku valkāšanu, ko iesaka zinātnieki. Tad, kad būs kas cits, par to arī domāsim.
(Jāpiebilst, ka pret nepārbaudītu vakcīnu injicēšanu iebilst ne tikai kristieši, bet arī lielākās vakcīnu ražotāju firmas. Krievijas vakcinēšanas kampaņa, piedāvājot vakcinēt populāciju ar vakcīnu, tai esot tikai otrajā izmēģinājumu fāzē, met ēnu uz vakcīnu programmām kā tādām. [5] Tomēr vēsturiski mēs redzam, ka kaut vai poliomielīta vīrusa gadījumā vairs netiek sakropļoti bērni un tie nemirst. [6] Slimība faktiski ir pazudusi. Tā dramatiski tiek uzlabota dzīves kvalitāte lielai daļai pasaules populācijas, kam citādi liela daļa dzīves būtu jāpavada ciešanās. )
3. Kristiešiem jābūt par pasaules gaismu. Tajā brīdī, kad histērija tiek celta par lietu, kas savā ziņā ierobežo brīvības, bet tas notiek leģitīmu mērķu labad (atdodiet ķeizaram to, kas ķeizara), un tiek klusēts par tām lietām, kas uz to vistiešākajā veidā neattiecas[7], tie zaudē savu autoritāti.
Daudziem kristiešiem Ķīnā noteikti bija privilēģija dēļ pandēmijas uzvilkt masku un sejas aizsargu, tādējādi vismaz kaut nedaudz traucējot atpazīšanu ar videonovērošanas kamerām. Kur komunistiem nepieņemamas rīcības gadījumā pazūd iespēja pat iegādāties vajadzīgas lietas. [8] Baznīcas vajāšanas laikos Romā katakombas bija kristiešu patvērums, digitālā diktatūra atņem cilvēkiem iespēju netapt atpazītam. Maskas un saulesbrilles – ideāls līdzeklis cīņa pret to. Nezinām, kādi laiki var pienākt, tādēļ de facto nevajadzētu vieglprātīgi uztvert pilnīgu atpazīstamību par bonusu. Arī vēl nesenajā pagātnē, padomju laikos, kristīt bērnus mēdza doties slepus. Šai gadījumā masku valkāšana nodrošina līdzpilsoņu tiesības nodzīvot vēl pārdesmit gadus vai nesaslimt un pāris mēnešus nemocīties ar nespēku, neslēgt dēļ karantīnas skolas, iestādes un darbavietas.
Kristiešiem ir jāceļ trauksme, bet tai jābūt pamatotai. Citādāk sanāk kā pasakā ar vilku un aitām – divas reizes gans mānījās par to, ka aitās vilks, trešajā to vairs neņēma par pilnu. Mēs neviens negribam, lai atkārtojas spāņu gripas scenārijs ar vīrusa nekontrolētu izplatību un miljoniem upuriem. Covid vairāk skar gados vecāku paaudzi, kura sabiedrībā mēdz līdzsvarot “progresīvo” utopistu pasaules revolūcijas.
Pat “progresīvā” valsts Zviedrija, kura sākotnēji paļāvās, ka populācija mierīgi izslimos un iegūs imunitāti, sāk mainīt stratēģiju slimības apkarošanā. [9] Zviedrija ar saviem liberālajiem likumiem, domāju, nekad nav bijusi Latvijas kristiešu paraugs. Un te pēkšņi kāds grib iet kopsolī, ļaujot stiprākajiem izdzīvot un ignorējot vājākos.
Seko jautājums, par ko tad ir vērts uztraukties Latvijas kristietim?
1) Kreisā liberālā diktatūra, kas ietver vārda brīvības ierobežojumus, ko mēs redzam atnākam jau līdz kaimiņiem igauņiem, kad
- par homofobu cilvēks tiek noraksturots jau tad, kad kāds negrib “draudzēties”. [10]
- dažādu sociālo kopības formu atzīšanas uzspiešana, nerespektējot tradicionālo nācijas dzīvesveidu un uzskatu sistēmu, ko Eiropas Komisijas prezidente fon der Leiena vēlas lobēt visas Eiropas līmenī. [11]
- bērnu tiesību ierobežošana - bērniem ir tiesības uz daudzpusīgu izglītību, izglītības sistēmas “modernizēšana” ar mācību programmām "Anniņām, kuras gribēja kļūt par Kārlīšiem" domāta vienas sociālas grupas integrācijai un "normalizācijai" uz pārējo bērnu dzimumidentitātes sajukuma rēķina. Bērnu adopcija viendzimuma pāriem, kad bērniem netiek nodrošināta ģimeniska vide ar abiem vecākiem utt.
- u.c. postmodernisma laikmeta iezīmes (par šo tēmu būtu vajadzīgs atsevišķs raksts).
2) Sociālā kontrole, kur svarīga sastāvdaļa ir personu IDENTIFICĒŠANA, kam maskas kā reiz tikai traucē.
3) Skaidras naudas ierobežošana un saprātīgas finanšu plūsmas pārlieka uzraudzīšana (nākamajā brīdī nezināmā nākotnē kāds var sākt pētīt, kura draudze kuru interesē, un attiecīgi segmentēt cilvēkus pēc uzticības varas ideoloģijai, uzkrītoši vai neuzkrītoši ierobežojot kaut vai karjeras izaugsmi). Kā redzams no nesenajām ziņām, Latvijā jau 1700 eiro grāmatas honorārs no liela grāmatu izdevēja kādai bankai tagad liekas aizdomīgs. [12]
4) Nekontrolēta personas datu nodošana trešajām personām, ko mēdz izmantot panikas cēlāju tik iemīļotās sociālās platformas kā Facebook (atceroties skandālu saistībā ar ASV prezidenta vēlēšanām). Kam vēl šie dati tiek nodoti? Kā tiek manipulēts ar cilvēku viedokļiem, pasniedzot tiem kādam noderīgas "pareizās ziņas"?
5) Ezotērisku viltus ziņu portālu izplatība, kas ne tikai dezinformē sabiedrību, bet veicina maldu mācību izplatību, kā arī pakļauj cilvēkus dažādu medicīnisku šarlatānu, kā homeopātu praksēm, traucējot laikus sākt pilnvērtīgus ārstēšanās kursus.
6) Jautājums par politisko impotenci aizvērt spēļu zāles, kad pat mazpilsētās tās ir daudzskaitlīgas. Par sairušām ģimenēm. Par ārpus laulības dzimstošiem bērniem. Par pārtrauktām grūtniecībām abortu klīnikās.
Un vēl un vēl, bet vai tiešām cita starpā tās ir maskas, kas traucē kādam kristīgi dzīvot?
Par ko priecāties kristietim?
Cilvēki tiek izrauti no notikumu “virpuļa”, sāk aizdomāties par dzīves pamatvērtībām.
3 https://nra.lv/maja/203954-vai-zinaji-cik-talu-sniedzas-skaudiens.htm
4 https://www.icr.org/article/science-man-god-louis-pasteur
6 https://ourworldindata.org/polio
7 https://pietiek.com/raksti/dazi_vardi_masku_sloga_smagi_spiestajam_svabadajam_personibam
8 https://www.apollo.lv/6429216/valdiba-seko-ko-tu-perc-ko-saki-socialajos-tiklos-un-ar-ko-draudzejies
10 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunijas-valdiba-pieaug-saspilejums.a378548/
11 https://www.la.lv/musu-savieniba-nav-vietas-zonam-kas-ir-brivas-no-lgbt
12 https://pietiek.com/raksti/jauns_banku_terora_vilnis
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.