Iesaki rakstu: 
KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis ierosinājis disciplinārlietu arī pret savu vietnieci Jutu Strīķi, - disciplinārlieta ierosināta par oktobra beigās Strīķes sniegtajām intervijām trim medijiem. Pirms nedēļas, 25.novembrī Vilnītis disciplinārlietu ierosināja pret otru savu vietnieku Alvi Vilku.
Sabiedrībā ļoti pretrunīgi vērtētais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis ar „papīru” ieročiem ķēries klāt arī cīņai pret KNAB priekšnieka vietnieci apkarošanas jautājumos Jutu Strīķi.
Vilnītis ierosinājis disciplinārlietu pret Strīķi par viņas trim medijiem – portālam Pietiek, TV3 un TV5 raidījumam Bez cenzūras oktobra beigās bez saskaņošanas ar priekšnieku sniegtajām intervijām.
Kā Pietiek atzina Strīķe, viņa piektdien saņēmusi Vilnīša rīkojumu par disciplinārlietas ierosināšanu.
Intervijās Strīķe kritiski izteicās par Vilnīša piedāvāto KNAB reorganizācijas shēmu, kas bija konceptuāli atbalstīta Valsts prezidenta valdītās Nacionālās drošības padomes (NDP) iniciētajā starpinstitūciju komisijā.
Faktiski Strīķe intervijās norādīja, ka Vilnīša darbības ir pretrunā ar KNAB izveidošanas mērķi un ka, īstenojot Vilnīša iecerēto KNAB reorganizāciju, faktiski tiktu mazinātā KNAB loma korupcijas apkarošanā.
Vairāku ekspertu vērtējumā Vilnīša iecerētā KNAB reorganizācija oligarhiem ļautu beidzot tikt vaļā no Strīķes, jo jaunā KNAB pārvaldes shēma viņas amatu nemaz neparedz.
Pirms nedēļas, 25.novembrī ar KNAB priekšnieka rīkojumu tika ierosināta disciplinārlieta pret biroja priekšnieka vietnieku korupcijas novēršanas jautājumos Alvi Vilku.
Oficiālais disciplinārlietas iemesls bija par amatpersonas rīcības atbilstību KNAB iekšējās kārtības noteikumu normām un Nacionālās drošības padomes lēmumam. Taču gan paša Vilnīša, gan Vilka pirms tam atzītais liecināja, ka arī šī disciplinārlieta saistīta ar Vilka intervijām un izteikumiem medijos par KNAB reformu.
Vilnīša rīkojums par disciplinārlietu pret Strīķi, ļoti iespējams, ir prettiesisks, jo nokavēti lietas ierosināšanas termiņi. Proti, saskaņā ar likumdošanu disciplinārlietu var ierosināt mēneša laikā pēc pārkāpuma izdarīšanas.
Vismaz interviju portālam Pietiek Strīķe sniedza 28.oktobrī, līdz ar to piektdien, 3.decembrī izdodot rīkojumu par disciplinārlietu saistībā ar viņas Pietiek sniegto interviju, Vilnītis ir nokavējis likumā paredzētos termiņus un savu „administratīvā resursa ieroci pret Strīķi” ir izšāvis veltīgi.
Konflikts KNAB ilgst jau vairāk nekā gadu, un faktiski lielākā daļa KNAB darbinieku ir nostājušies pret Vilnīti, apšaubot viņa spējas vadīt biroju. Amatā Vilnītis tika iecelts ekspremjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā 2009.gada sākumā.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
