Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!

Konference Glāzgovā – klausies manos vārdos, neskaties uz darbiem

Īsais rezumējums par Glāzgovā spriesto. Lai mazinātu CO2 piesārņojumu, cilvēkiem būs ievērojami jāmaina savi ikdienas paradumi. Joma, kas skars teju ikvienu, saistāma ar mobilitāti, ņemot vērā, ka plānota pakāpeniska pāreja no CO2 piesārņojumu radošajiem iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto un ūdeņraža dzinējiem.

Šim mērķim subsīdijas daudzu miljardu vērtībā netikšot žēlotas. Tiesa gan, sociālā atbalsta spilvena fonds cilvēku nevienlīdzības mazināšanai klimata mērķu sasniegšanas laikā ir krietni pieticīgāks un solījumi daudz klusāki.

Kamēr saukļi pasaules telpā mudina kļūt zaļākiem, tikmēr uz konferenci tās delegāti ierodas ar simtiem privāto lidmašīnu, pārvietojas pa Glāzgovas ielām simtiem automašīnu garās kolonnās ar dīzeļauto vai liellitrāžas benzīna limuzīniem. Mūsu pašu valsts prezidents E. Levits Glāzgovā no tribīnes mudina uz “rīcību katram”, bet pavisam nesen nomainot dienesta hibrīdautomašīnu uz liellitrāžas BMW dīzeļa limuzīnu.

No prezidenta neatpaliek arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs T.Plešs, paužot, ka Latvijai kā zaļai republikai vajadzētu rīkoties “vēl ambiciozāk”. Vienlaikus konferences atklāšanas dienā izsludinot konkursu kārtējā dīzeļauto iegādei. Šie ir tikai daži piemēri, bet tos varētu turpināt…

Par Pēteri, kas brauc ar Ford

Ir plānota regula, kas paredzēs aizliegumu ražot jaunas privātās automašīnas, sākot no 2030. gada, aizstājot tās ar ūdeņraža vai elektroauto. Arī pārejas periodā paredzēti augstu nodokļu mehānismi, lai cilvēki atteiktos no saviem “lielajiem dīzeļiem”.

Vai ar šīs idejas entuziasmu pārņemtie Latvijas valsts vīri ir aizdomājušies, ka lielai daļai Latvijas sabiedrības ir tieši šādi auto, lai tiktu līdz viensētām pa sliktajiem ceļiem, atvestu no mežmalas malku vai siena rulli no pļavas līdz kūtij un paveikti citus ikdienas saimniecības darbus?

Piemēram, mans draugs Pēteris katru nedēļu ar sievu un saviem četriem bērniem iet malkas kurinātā pirtī, paši audzē dārzeņus, mangalicas (aitu cūkas), briežus, zirgus, aitas, vistas utt. Ar traktoru (laiku pa laikam) iztīra kādu aizaugušu upi, atjauno zivju populāciju un veic citus darbus.

Tāpat Pēteris laiku pa laikam ar savu veco, bet joprojām labi braucošo 4×4 Ford markas auto aizbrauc uz tuvāko mežu vai upes malu pārbaudīt, vai nav kāda nelegāla atkritumu izgāztuve, nesankcionēta kanalizācijas noplūde vai cita cilvēka rokas nodarīta postaža dabai. Pēteris reti ar ģimeni dodas tūrisma braucienos uz ārzemju kūrortiem, bet apceļo Latviju un bauda vietējos Latvijas labumus.

Saskaņā ar “glāzgoviešu” trendu Pēteris ir nezaļš. Jautājums, vai Levits un Plešs ar par nodokļu maksātāju naudu pirktajiem limuzīniem, neskaitāmiem nevajadzīgajiem starptautiskajiem pārlidojumiem ir zaļuma etaloni? Tāpēc mācīsimies atšķirt latvisko zaļumu no pseidozaļajiem viltvāržiem globālo līderu spicē, kuriem vēlas līdzināties arī Levits un Plešs.

Vai kāds var paskaidrot, kāpēc visiem ir jāmaina savas automašīnas, atbalstot dažu valstu autoindustriju? Kāpēc mums Latvijā ir jāatsakās no savas ikdienas saimniekošanas, lai to varētu darīt citi? Varbūt tieši Amerikas Savienotajās valstīs vai Vācijā ir jāslēdz kāda emisiju ietilpīga ražotne?

Protams, šis ir stāsts ne tikai par Pēteri, kas brauc ar Ford dzenāt maluzvejniekus, bet par visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus jaunais “zaļums” iedzīs mobilitātes trūkumā. Subsīdijas elektroauto un citu videi draudzīgo iegādi būs pieejamas tiem, kuriem ir pārdesmit tūkstoši līdzmaksājumam vai iespēja paņemt auto līzingā, bet ko darīt tiem, kuru vienīgais ģimenes auto, ko var atļauties, ir divdesmit gadus vecs “dīzelītis” par tūkstoti eiro?

Neviens nenoliedz, ka nav pareizi pretoties tehnoloģiskajām iespējām, īpaši, ja tas vēl sniedz papildu pievienoto vērtību vides kvalitātes uzlabošanai. Tomēr nedrīkst aizmirst par mūsu Latvijas nacionālajām interesēm, un tā vietā, lai jau tā paustajiem mērķiem mūsu politiķi solītu pieplusot “vēl ambiciozākus” papildmērķus, ir jācīnās par CO2emisiju piesaistes aprēķina objektivitāti 1990. gadā, kas uzskatāms par atskaites punktu vai bāzes gadu turpmākā gaisa piesārņojuma samazināšanas plāniem.

Tajā laikā, kad attīstītajās valstīs rūpniecība zēla un plauka, uz ekonomiskās attīstības altāra nereti ziedojot dabu, Latvija cīnījās par savu valsti, ekonomiku un izdzīvošanu. Vai mūsu valstī 1990. gads ir adekvāts atskaites punkts, un vai kāds jebkad par šo mūsu valsts periodu ir runājis no augstajām tribīnēm “zaļuma kontekstā”?

* Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...