„Viltvārža” izdevēji aicina atsaukties Egila Levita „slepeno” pusmāsu
PIETIEK04.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Gatavojot grāmatas “Viltvārdis” turpinājumu, Lato Lapsa lūdz atsaukties iespējamo Egila Levita pusmāsu vai audžumāsu Brigitu Zīli, lai atklātu to, ko vēlas noslēpt grāmatas varonis. Tālrunis
Tā arī izrādījās – no valsts kontrolētā un valsts finansētā radio tika saņemts atteikums, to pamatojot ar apsvērumu, ka „sabiedriskais” radio nedrīkstot sludinājumos minēt personu vārdus un nosaukumus bez to atļaujas.
Rezultātā šonedēļ Latvijas radio katru dienu sešas reizes tiks pārraidīts šāds sludinājums: „Gatavojot grāmatas “Viltvārdis” turpinājumu, Lato Lapsa lūdz atsaukties iespējamo grāmatas varoņa pusmāsu vai audžumāsu, lai atklātu to, ko viņš vēlas noslēpt. Tālrunis
Informācija, ko varētu sniegt Egila Levita pusmāsa vai audžumāsa, kuras eksistenci viņš līdz šim ir noklusējis līdz ar neskaitāmiem citiem savas biogrāfijas faktiem, tā vietā negodprātīgi būvējot melu piramīdas, vai arī viņas draugi vai radinieki, varētu būt ļoti nozīmīga demokrātiskas sabiedrības higiēnas veicināšanai, ļaujot sabiedrībai vēl skaidrāk apjēgt – kas ir cilvēks, kas pašlaik ir nonācis valsts prezidenta amatā.
Šī informācija būtu ļoti noderīga grāmatas „Viltvārdis” otrajam, papildinātajam izdevumam, kas, visticamākais, šoruden nāks klajā reizē ar grāmatas otro daļu „Valstsgribis”.
Tāpēc izdevēji aicina atsaukties gan šīs personas, gan arī jebkuru citu, kurš varētu sniegt sabiedrībai nozīmīgu informāciju par pašreizējā valsts prezidenta biogrāfijas slēptajām lappusēm un tagadējo darbību.
Kā jau ziņots, jau pašlaik no lasītājiem ir saņemts apjomīgs informācijas daudzums saistībā ar virkni tēmu, kas „Viltvārdī” nav pieminētas vispār vai kurām nav pievērsta pienācīga uzmanība.
Tostarp jaunus jautājumus rada ziņas par patieso Egila Levita dzimšanas gadu, par iepriekš nepamanītām pretrunām un dīvainībām viņa oficiālajos radurakstos, par iespējamo ģimenes pārstāvju sadarbību ar VDK, par „tēva māsīcu” Izraēlā, par arvien jauniem radiem Vācijā utt.
Gaidāms, ka būs pārbaudīts arī Egila Levita jau pēc grāmatas iznākšanas izteiktais apgalvojums, ka persona, kas pirmās Latvijas Republikas laika dokumentos, tostarp dzimšanas reģistrā minēta kā viņa mātes māte, īstenībā esot viņa mātes vecāmāte.
Savukārt „Viltvārža” pirmais izdevums, kas „papīra” grāmatas formā jau faktiski izpirkts, e-grāmatas formātā tagad iegādājams ne tikai Amazon.com platformā, bet arī „Jāņa Rozes” grāmatnīcu tīkla e-grāmatu veikalā: https://www.janisroze.lv/lv/jra-e-gramatas/viltvardis-e-gramata.html?utm_source=LLtwitter&utm_medium=tweet&utm_campaign=Viltvardis
Pašlaik tiek noskaidrotas tehniskās iespējas katram lasītājam, kurš tagad būs iegādājies „Viltvārža” e-grāmatu „Jāņa Rozes” e-grāmatu veikalā, rudenī iegūt „Viltvārža” otro, papildināto izdevumu bez maksas vai par simbolisku samaksu.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
