Viņš melo par savu pilsonību, vecākiem, vecvecākiem, vecvecvecākiem: grāmata "Viltvārdis" par Egilu Levitu – jau nākamnedēļ
PIETIEK30.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau nākamnedēļ grāmatnīcu plauktos nonāks apgāda „Mantojums” izdotā L. Lapsas un K. Bormanes grāmata „Viltvārdis”, kas veltīta pašreizējā valsts prezidenta Egila Levita biogrāfijai un sākas ar vārdiem: „Mums ir valsts vadītājs – viltvārdis. Cilvēks, kurš uzdodas par citu. Cilvēks, kurš sabiedrībai melo apzināti, ciniski un nekaunīgi.”
„Viņš melo par savu pilsonību. Viņš melo par saviem vecākiem. Viņš melo par saviem vecvecākiem. Viņš melo pat par saviem vecvecvecākiem. Kāpēc Egils Levits melo? Par ko vēl mums nezināmu viņš melo? Kā šādam patoloģiskam melim ir iedota pielaide valsts noslēpumiem? Un ko viņš ar šiem noslēpumiem dara? Atbildes uz šiem jautājumiem var satricināt visu valsti,” – šādu „Viltvārža” satura raksturojumu sniedz grāmatas priekšvārds.
Šī grāmata lasītājiem pastāstīs par to, kā pašreizējais valsts prezidents kā klasisks viltvārdis sev ir “izdomājis” ideoloģiski pareizu tēvu un vecvecākus, kā savus īstos vecvecākus “pārkvalificējis” par vecvecvecākiem, kā gadu desmitiem melojis par viņiem, par savu bērnību un jaunību, par savu pilsonību, par... un tā tālāk, un tā tālāk.
Uz apjomīga arhīvu dokumentu pamata „Viltvārdis” pārliecinoši parāda, kā pašreizējais valsts galva ir darījis visu iespējamo, lai uzdotos par vismaz daļēji citu cilvēku, liekot pamatoti šaubīties, kam no viņa publiski stāstītā vispār var ticēt.
„Šādam cilvēkam nonākot valsts pirmās personas krēslā, patiešām pilnīgi pamatots ir jautājums – kāda ir tā patiesība, ko viņš slēpj un nomaskē ar pamazām izčākstošiem meliem? Kā tā var ietekmēt valsti un līdz ar to mūs visus? Viena lieta ir mainīt baltu kreklu četras reizes dienā, kā to patiešām mēdzot darīt šīs grāmatas galvenais varonis, bet pavisam cita – jautājums, vai viņš tāpat nerīkojas arī ar sirdsapziņu? Un ar ko vēl?” – tā „Viltvārža” priekšvārdā raksta grāmatas autori.
„Viltvārdis” ir pirmā daļa autoru iecerētajam divsējumu pētījumam „Viltvārdis valstsgribis” ar apakšnosaukumu „Skeleti Egila Levita skapjos”. Domājams, ka otrā daļa ar nosaukumu „Valstsgribis” nāks klajā šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā.
„Viltvārža” pirmais metiens ir 4000 eksemplāru. Grāmatas vāka autore ir talantīgā čeku māksliniece Terēza Kolarikova (Tereza Koláříková). Grāmatā izmantoti dokumenti un informācija no Latvijas Nacionālā arhīva (Tukuma zonālā Valsts arhīva, Personāla dokumentu valsts arhīva), Latvijas Kara muzeja, mormoņu baznīcas datubāzēm un vēsturnieces Līgas Lapas personiskā arhīva.
Plašāka informācija par jauno grāmatu atrodama interneta vietnē www.viltvardis.com.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
