Iesaki rakstu: 
Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres un premjera publiskos solījumus.
Kārtējais apliecinājums šai dīvainajai prasmei ir nupat atjaunotā pērnā gada "epohālā" diskusija par LMT un Lattelecom ne-/apvienošanu un ne-/pārdošanu – kaut gan Kučinskis skaidrību par valsts politiku telekomunikāciju nozarē sabiedrībai apsolīja ieviest jau pagājušajā vasarā vai, vēlākais, rudenī. Privatizācijas aģentūra (PA) rokrokā ar tās nofraktēto KPMG ir šo valdības izšķiršanos "prasmīgi" nomuļļājusi – tagad mums risinājums tiek solīts šoruden.
Kā var saprast no ekonomikas ministra Arvila Ašeradena teiktā, MK savu lēmumu par abu sakaru uzņēmumu nākotni ir gatava balstīt PA nolīgtu auditorfirmas "KPMG Baltic" ekspertu atzinumā. Taču argumenti, kuros tiek balstīts ar valsts naudu apmaksātais atzinums, nez kāpēc tiek noslepenoti. Tas pat ir diezgan smieklīgi – faktiski visi ekonomiskie apsvērumi un pieļāvumi par LNT un Lattelecom tālāko nākotni pērn tika publiski iztirzāti. (Piemēram, pie šī raksta var atrast pašu uzņēmumu paustās un argumentētās pozīcijas.)
Cik atceros, valdības uzstādījums pērn bija diezgan kategorisks (un Privatizācijas aģentūras vadībai netīkams), cita starpā rēķinoties ar hibrīdkara radītām reālijām: valsts daļas sakaru uzņēmumos nepārdot. Tagad tiek runāts par to, ka akcijas tirgos biržā. Šāda "sava svarīguma vairošana" ar noslepenošanas palīdzību rada nelāgas aizdomas, ka vērtētāju spriedumi sakņojas politisko intrigu noteiktā konjunktūrā un tā tiek sargāti aiz matiem pievilkti argumenti.
Tas ir diezgan nožēlojami, ja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai tagad ir jārīko slēgta apspriešana par visai sabiedrībai nozīmīgu un to interesējošu jautājumu. Galu galā, tieši komisija veica lielu darbu*, lai pērn lemšana par LMT un Lattelecom ievirzītos publiskā, lietišķā un sabiedrībai izprotamā gulsnē.
Politiķi parasti pieaicina dārgi algotus ekspertus savu lēmumu sagatavošanā, vadoties no tīri merkantiliem apsvērumiem – lai mazinātu savus riskus, sadalītu atbildību un, izjūtot savas autoritātes vājumu publikā, piesegtos ar svešu. Galvenokārt tādēļ palīgā pasauktajiem tiek viņu iespaidīgi honorāri. Taču tagad valdība un eksperti šķiet nonākuši mainītās lomās.
Saistībā ar bankrotējušās "Latvijas krājbankas" šmucēm sabiedrības acīs pār auditorfirmu "KPMG Baltic" ir mesta šaubu ēna. Tās pārstāvei un zvērinātai advokātei Unai Petrauskai Ekonomikas policija nesen piemēroja aizdomās turētās statusu. Uzņēmums cenšas kategoriski apstrīdēt nelāgās runas par savu iesaisti mahinācijās – pērn septembrī pat apgalvojot, ka notikusī kratīšana tā birojā esot veikta pašas auditorfirmas ierosinātas lietas ietvaros. (Vairāk par toreiz notikušo varat lasīt arī šeit.)
Patlaban nevis „KPMG” sniedz atbalstu valsts institūcijām, bet drīzāk to autoritāte pakalpo reputācijas problēmās iekļuvušam auditoram. Tāpēc varbūt nevis Privatizācijas aģentūrai vajadzētu atalgot ekspertus, bet gan viņiem gandarīt savu labdari. Pieļauju, tā arī tika darīts – sacerot uzņēmumu pārdošanu sekmējošus secinājumus.
* Ceru, ka šis klaji pieglaimīgais (taču arī patiesais!) reveranss man palīdzēs izvaicāt komisijas vadītāju par Inčukalna gudrona epopeju.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
