Viss notiek pēc Kalvīša plāna, Kariņš un Nacionālās apvienības ministri ir izrādījušies nelgas un nespējnieki
Vjačeslavs Dombrovskis03.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Visam sākums, protams, ir bijušā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga monumentālā nespēja martā vienoties par piegādēm caur Klaipēdas termināli (kurš pieder Lietuvas valstij).
Ko darīt? Acīmredzot kāds izdomājis „ģeniālu" plānu. Pieņemsim likumu, kas liks Latvijas Gāzei nodrošināt X TWh gāzes līdz 31.08. Aizliegsim pirkt gāzi no Krievijas tikai no 2023. gada 1. janvāra Tad Kalvītis pirks Krievijas gāzi un būs pie visa vainīgs.
Bet kaut kas aizgāja greizi. Un šodien Latvijas Gāzes vadītājs saka: gāzes nav. Kas notiek? Izrādās, Kalvītis aptinis Ekonomikas ministrijas vadību ap pirkstu. Viņš nopirka Krievijas gāzi, kā tika plānots, bet CITU tirgotāju uzdevumā! Gāze fiziski ir, bet juridiski tās nav.
Ko darīt? Ekonomikas ministrija uzlikusi “arestu” uz dabasgāzi Inčukalnā, kas glabājas uz Latvijas Gāzes vārda. Neizskatās, ka Kalvītis par to pārāk sašutis. Visticamāk, viss iet pēc plāna. Pēc viņa plāna.
Kur ir tas āķis? Viss vienkārši. Ja Latvijas Gāze nopirktu gāzi pa tiešo, tad tarifs mājsaimniecībām apkures sezonā būtu balstīts uz iepirkuma cenu (ap 100 EUR/MWh?) Ja “nacionalizācija”, tad runa ir par ŠODIENAS cenu (tuvu 300)! Kāds ļoti nopelnīs.
Kāda alternatīva? Var “izmantot cauruļvadus” - pazemīgi pirkt dabasgāzi no Krievijas. Mēnesi pirms vēlēšanām ekonomikas ministre Ilze Indriksone nav sajūsmā. Nacionālā apvienība, ko viņa pārstāv, noteikti arī nav.
Ja pareizi saprotu, Kalvītis nostāda Ekonomikas ministriju trīs izvēļu priekšā: 1. Gāzes mājsaimniecībām nebūs 2. Pirkt no Krievijas 3. Nacionalizēt “tirgotāju” gāzi un kompensēt pēc šodienas cenām. Tirgotāju peļņa: noteikti vairāk nekā 100 miljoni EUR. Loģisks jautājums: KAS ir šie tirgotāji?
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
