Viss notiek pēc Kalvīša plāna, Kariņš un Nacionālās apvienības ministri ir izrādījušies nelgas un nespējnieki
Vjačeslavs Dombrovskis03.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Visam sākums, protams, ir bijušā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga monumentālā nespēja martā vienoties par piegādēm caur Klaipēdas termināli (kurš pieder Lietuvas valstij).
Ko darīt? Acīmredzot kāds izdomājis „ģeniālu" plānu. Pieņemsim likumu, kas liks Latvijas Gāzei nodrošināt X TWh gāzes līdz 31.08. Aizliegsim pirkt gāzi no Krievijas tikai no 2023. gada 1. janvāra Tad Kalvītis pirks Krievijas gāzi un būs pie visa vainīgs.
Bet kaut kas aizgāja greizi. Un šodien Latvijas Gāzes vadītājs saka: gāzes nav. Kas notiek? Izrādās, Kalvītis aptinis Ekonomikas ministrijas vadību ap pirkstu. Viņš nopirka Krievijas gāzi, kā tika plānots, bet CITU tirgotāju uzdevumā! Gāze fiziski ir, bet juridiski tās nav.
Ko darīt? Ekonomikas ministrija uzlikusi “arestu” uz dabasgāzi Inčukalnā, kas glabājas uz Latvijas Gāzes vārda. Neizskatās, ka Kalvītis par to pārāk sašutis. Visticamāk, viss iet pēc plāna. Pēc viņa plāna.
Kur ir tas āķis? Viss vienkārši. Ja Latvijas Gāze nopirktu gāzi pa tiešo, tad tarifs mājsaimniecībām apkures sezonā būtu balstīts uz iepirkuma cenu (ap 100 EUR/MWh?) Ja “nacionalizācija”, tad runa ir par ŠODIENAS cenu (tuvu 300)! Kāds ļoti nopelnīs.
Kāda alternatīva? Var “izmantot cauruļvadus” - pazemīgi pirkt dabasgāzi no Krievijas. Mēnesi pirms vēlēšanām ekonomikas ministre Ilze Indriksone nav sajūsmā. Nacionālā apvienība, ko viņa pārstāv, noteikti arī nav.
Ja pareizi saprotu, Kalvītis nostāda Ekonomikas ministriju trīs izvēļu priekšā: 1. Gāzes mājsaimniecībām nebūs 2. Pirkt no Krievijas 3. Nacionalizēt “tirgotāju” gāzi un kompensēt pēc šodienas cenām. Tirgotāju peļņa: noteikti vairāk nekā 100 miljoni EUR. Loģisks jautājums: KAS ir šie tirgotāji?
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
