Iesaki rakstu: 
Dārgie draugi, ir pienācis laiks runāt tieši, nevis aplinkus. Pārāk ilgi esam bijuši gatavi saprast un piedot, pārāk ilgi negribējām redzēt notiekošo, ļāvām sevi apmānīt. Līdz pienāca 24. februāra rīts.
Mana un vēl vecāka paaudze droši vien atceras šīs rindas:
Ровно в четыре часа
Киев бомбили,
нам объявили
Что началася война.
Visus šos gadus ar izpratni esmu attiecies pret latviešu bailēm par Krievijas draudiem, taču neuztvēru tās nopietni. Es neticēju, ka tas, kas notika 24. februārī, vispār ir iespējams.
Un es zinu, ka daudziem no jums joprojām ir grūti noticēt notiekošajam. Krievija ir agresorvalsts, kas uzsāka karu pret Ukrainu, pret brāļu tautu! Ne katra psihe to var izturēt. Daudzi no jums atsakās tam ticēt, meklē izeju, lai nebūtu jāizjūt milzīgs kauns, lai nesajuktu prātā no šīs atziņas.
Kādu laiku var slēpties noliegumā, Krievijas federālo TV kanālu melos un pasakās. Taču agri vai vēlu apskaidrība atnāks ikvienam. Tas ir tikai laika jautājums.
Ja vēl neesat tam gatavi, ja šī sāpe vēl nav parsāpēta, tad tālāk nelasiet.
1. Vladimirs Putins ir noziedznieks.
Saskaņā ar Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 353. pantu "par agresīva kara plānošanu, gatavošanu, izvēršanu un vešanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem".
Putins sagatavoja, izveidoja un uzsāka agresīvu karu. Nav nekādu "bet", nav attaisnojumu. Vai atceries, kā bērnībā lasīja Majakovski „kas ir labi un kas ir slikti"? Tad nu, lūk, saskaņā ar visām cilvēciskajām vērtībām un jēdzieniem karš ir SLIKTI!
2. Jums sāp sirds par Krieviju? Tieši Putins ar savu rīcību ievilcis savu valsti kaunā un negodā. Uz daudziem gadiem, iespējams, turpmākajiem gadu desmitiem. Ja esat Krievijas iedzīvotājs, visai drīz sapratīsiet, ko tas nozīmē. Kad cilvēki citās valstīs atteiksies ar jums runāt, nosēdīsies tālāk nost no jūsu galdiņa. Un tas vēl nav viss.
Gandrīz visa pasaule uzgriezīs muguru Putina Krievijai. Sankcijas un atslēgšana no SWIFT ir tikai ziediņi, tāds kā ievads. Ekonomiskā stagnācija ir optimistiskais scenārijs Krievijas ekonomikai, tās iedzīvotāju algām un pensijām. Visticamāk, sāksies recesija daudzu gadu garumā. Šodien Krievijai ir salīdzinoši moderni ieroči, lai sevi aizsargātu. Bet rīt? To noteiks Krievijas ekonomikas stāvoklis. Tā ka Putins ir NOVĀJINĀJIS Krieviju. Un, iespējams, pat iedragājis Krievijas valstiskumu ne tik tālā nākotnē.
3. Esat Latvijas krievvalodīgais iedzīvotājs? Putina agresija ievērojami palielinās jau tā milzīgo neuzticību pret jums no latviskās iedzīvotāju daļas. Populistiskie Latvijas politiķi jau pilnā sparā sacenšas, kā iegūt maksimālu politisko labumu no šīs situācijas. Galdā liktas jau iniciatīvas par krievu skolu slēgšanu, Pārdaugavas pieminekļa nojaukšanu utt.
Paldies Putinam par to!
Un vispār, pēc 24. februāra jūs nopietni gribat latviešiem stāstīt, ka viņi nebūs NĀKOŠIE?? Ka Krievijas prezidenta megalomaniakālais projekts par Krievijas impērijas atjaunošanu apstāsies Ukrainā?! Ja tā, tad nesūdzieties, ka būsiet politiski izolēti aiz tādām "sarkanajām līnijām", par kurām iepriekš pat nesapņojāt!
Jūs joprojām cienāt Putinu? Nelasiet tālāk.
Ja ar jūsu vērtībām un veselo saprātu viss ir kārtībā, tad ir arī labās ziņas. Šajā krīzē ir iespēja - uz kopīgām vērtībām un veselā saprāta pamata saliedēt lielu daļu Latvijas sabiedrības. Un ir diezgan daudz politiķu, kuri ir patiesi ieinteresēti saliedēt, nevis šķelt. Bet ir arī tādi, kuriem ir izdevīgi šķelt. Pēdējie ļoti labprāt vēlētos šodien parādīt, ka gandrīz visi krievvalodīgie ir Putina piekritēji, - neskatoties uz visiem viņa noziegumiem. Šodien ļoti svarīgi ir neļaut viņiem to izdarīt.
Jo vienotība uz kopīgu vērtību pamata mums šodien ir ļoti nepieciešama. Valsts ekonomiskajai attīstībai. Jo tā būs ļoti vajadzīga, turklāt jau pavisam tuvā nākotnē.
Izvēle ir mūsu rokās. Izvēlēsimies NĀKOTNI!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
