VRAA kārtējo reizi neizpilda savus pienākumus un liek šķēršļus parakstīties par 14. Saeimas atlaišanu
Pietiek lasītājs10.11.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien, 10.11.2023. sākusies parakstu vākšana par 14.Saeimas atlaišanu, ko oficiālajā portālā latvija.lv kā e-pakalpojumu nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA). Diemžēl šis e-pakalpojums kārtējo reizi nedarbojas un nestrādā, kā tas novērojams jau kopš 2015.gada. Lielai daļai pilsoņu parakstīšanas nav iespējama. Portālā ievietots paziņojums: “Portāla autorizētā daļa nedarbojas. Strādājam, lai to atrisinātu.”
Jau 3 mēnešus (kopš 04.08.2023.) VRAA jānodrošina pilsoņiem iespēja parakstīties par grozījumiem Satversmē. Šobrīd aktīvas vismaz 4 iniciatīvas, par kurām VRAA jānodrošina parakstīšanās iespējas pilsoņiem. Viena no minētajām iniciatīvām ir par 14.Saeimas atlaišanu. Šāds e-pakalpojums VRAA jānodrošina jau kopš 2015.gada, bet lielāko daļu laika šis e-pakalpojums darbojies ar lielām kļūdām un traucējumiem, vai nav strādājis vispār kā šobrīd.
Par šo e-pakalpojumu atbildīgs Oļegs Fiļipovičs (attēlā), VRAA departamenta direktors, kas uzņēmies nodrošināt vēlēšanu sistēmas un atbildīgs par minētā izpildi jau kopš 2015.gada. Taču kārtējo reizi nav spējis organizēt tik vienkāršu lietu kā parasta e-pakalpojuma darba spēju pilsoņiem.
Jautājums - cik miljonus eiro šis pakalpojums ir izmaksājis? Kurš ir šī pakalpojuma izstrādātājs? Tik vienkārša e-pakalpojuma izstrādes izmaksas 2015.gadā maksāja aptuveni 50 000 EUR. Taču visdrīzāk VRAA to pasūtījusi par 7 – 10 reizes augstāku cenu, un valstij tas izmaksājis 350 000 – 500 000 EUR.
Cik zināms, tad, iespējams, šo pakalpojumu izstrādāja neveiksmēm apvītā valsts risinājuma e-veselība.lv ilggadējais izstrādātājs un uzturētājs SIA “ZZ Dats”, kam ir ciešas attiecības ar Oļegu Fiļipoviču. Pasūtījuma precīza cena nav zināma, jo Oļegs Fiļipovičs noorganizēja tā paslēpšanu pavisam citos pasūtījumos, lai sabiedrība neuzzinātu augstās izmaksas.
Jau kopš 2015.gada VRAA nespēj izpildīt savus pienākumus vēlēšanu jautājumos pret CVK
2012.gadā tika pieņemti grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, ka no 2015.gada 1.janvārta portālā latvija.lv VRAA jānodrošina iespējas pilsoņiem elektroniski parakstīties par likumu grozījumu un Saeimas atlaišanas iniciatīvām.
VRAA uzņēmās nodrošināt likuma izpildi un organizēt atbilstošu e-pakalpojumu portālā latvija.lv. Taču divus gadus VRAA nespēja izpildīt savas saistības. 2015.gadā likums stājās spēkā, bet VRAA nebija uztaisījusi e-pakalpojumu, pat neskatoties uz to, ka bija sākusies parakstīšanās par vairākām pilsoņu iniciatīvām. VRAA neizdarību dēļ netika izpildīts likums.
Jau 2015.gadā Oļegs Fiļipovičs, VRAA departamenta direktors, nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem. Minēto VRAA kavēja aptuveni 3 gadus (līdz 2018.gada,) un šajā periodā ieviesa e-pakalpojuma brāķi, kas darbojās ar kļūdām un lieliem traucējumiem. Iniciatīvas pieteicēji nevarēja saņemt informāciju par pilsoņu parakstiem portālā latvija.lv.
VRAA bija jānodrošina automātiska datu nodošana Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) datu konsolidācija, taču aptuveni trīs gadus tā nenotika. Nododamos datus VRAA apkopoja parastā Excel failā un e-pastos sūtīja CVK. Taču izpildītājam bija samaksāta nauda, parakstīti pieņemšanas un nodošanas akti par kvalitatīvi izpildītiem darbiem.
Arī 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās VRAA nespēja izpildīt savus pienākumus
2022.gadā, gatavojoties 14.Saeimas vēlēšanām, VRAA uzņēmās nodrošināt vienoto pieteikšanos (autentifikāciju, autorizāciju) portālā latvija.lv visām vēlēšanu iecirkņu komisijām vēlēšanu sistēmās. Minētā izpildi uzraudzīja Valsts kanceleja (direktors Jānis Citskovskis), Centrālā vēlēšanu komisija, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un vēl vairākas iestādes.
Taču ar šo uzdevumu VRAA netika galā, jo pret saviem pienākumiem Saeimas vēlēšanās attiecās bezatbildīgi un nolaidīgi. 14.Saiemas vēlēšanu norises laikā, iepriekšējās balsošanas 3.dienā – 30.09.2022. pēkšņi tika aizliegts izmantot VRAA organizēto pieteikšanos portālā latvija.lv vēlēšanu komisijām. Iemesls tam bija pēkšņi atklātas kritiskas neatbilstības un augsti drošības riski VRAA nodrošinātajos servisos vēlēšanām. Kaut kas tāds vēlēšanās nebija pat iedomājams.
Konkrētais pakalpojums VRAA pusē bija izmaksājis vairākus miljonus EUR, bet tā kvalitāte bija neatbilstoša. Tas savukārt ir augsts, kritiskas nozīmes incidents vēlēšanās, kas uzskatāmi atspoguļo VRAA nolaidīgo un bezatbildīgo attieksmi pret saviem tiešajiem pienākumiem.
VRAA regulāri uztaisa brāķi un vienmēr visu kavē. Vai CVK var paļauties vēlēšanās uz VRAA?
Lielu daļu e-pakalpojumu VRAA nav realizējusi laikā, termiņi tiek kavēti gadiem, pirmos gadus e-pakalpojumi darbojās kā brāķis, ar lieliem traucējumiem un kļūdām, bieži pat vispār nedarbojas. Taču tas viss ir izmaksājies 10 – 20 miljonus EUR. Pastāvīgi paziņojumi par traucējumiem, kļūdām un servisa darbiem ir jau pašsaprotama un pierasta lieta VRAA e-pakalpojumos un portālā latvija.lv.
Šobrīd CVK visu savu vēlēšanu sistēmu sagatavošanu uzticējusi Oļegam Fiļipovičam, VRAA departamenta direktoram. Jautājums, kādas būs nākamās vēlēšanas? Kā VRAA veiksies ar to nodrošināšanu, ja jau 10 gadus VRAA nespēj kvalitatīvi nodrošināt vienkāršu, nelielu e-pakalpojumu – parakstīšanos par pilsoņu iniciatīvām?
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
