Zaķis kavējas ar auto atpirkšanu, KNAB lielāko daļu informācijas pārsūta VID
L. Lapsa18.06.2012.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati rāda, ka Saeimas deputāts Dzintars Zaķis pagaidām tā arī nav veicis solīto darījumu, atpērkot automašīnu Volvo XC60 no pašam piederošās SIA Datoru centrs. Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ticis skaidrībā, ka lielākā daļa Zaķa darbību jāizvērtē Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un nosūtījis tam biroja rīcībā esošo informāciju.
Lai gan aizvadītajā nedēļā Zaķis sabiedrībai un saviem partijas biedriem solīja, ka iespējami ātri labošoties, atpērkot no savas SIA automašīnu un nomaksājot par to pievienotās vērtības nodokli, pirmdien CSDD datu bāze rādīja, ka automašīna pagaidām tā arī palikusi Datoru centra īpašumā, - tās pirmās un vienīgās reģistrācijas datums Latvijā tā arī ir šā gada 2. janvāris.
Tikmēr KNAB, kā jau tika prognozēts, dažu dienu laikā nonācis pie skaidrības, ka tas Zaķa rīcību var izvērtēt tikai saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu – t.i. „kontrolēt likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu”.
Saskaņā ar KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka oficiālo skaidrojumu birojs uzskata, ka tieši VID vajadzētu izvērtēt ne tikai to, vai Zaķis ir precīzi deklarējis savus ienākumus, izdevumus un darījumus, bet arī Zaķa „izdevumu neatbilstību ienākumiem un izvairīšanos no nodokļu un nodevu nomaksas”, - šo informāciju KNAB jau 7.jūnijā pārsūtījis Valsts ieņēmumu dienestam.
Līdz ar to VID rīcībā nu ir gan KNAB pārsūtītā informācija, gan veseli trīs Pietiek iesniegumi. Tajos gan aprakstīta Zaķa īstenotā nodokļu apiešanas shēma, gan īpaši norādīts uz iespējamo deputāta un SIA Mūsa Motors Rīga vai tās darbinieku īstenotā simulatīvā darījuma shēma, iesaistot arī kādu Lietuvas uzņēmumu, kura nosaukumu Zaķis tā arī nav gribējis atklāt.
Iesniegumā VID ģenerāldirektorei Nelijai Jezdakovai norādīts: „No publiskotās informācijas izriet, ka SIA Mūsa Motors Rīga kopā ar Dz. Zaķi vienojies PVN nomaksas apiešanas nolūkos Dz. Zaķa iegādājamo automašīnu Volvo XC60 fiktīvi pārdot kādai personai Lietuvas Republikā, kura pēc tam to pārdotu Dz. Zaķa uzņēmumam SIA Datoru centrs. Tas arī ticis izdarīts.
Manā rīcībā ir informācija, ka pretēji pastāvošajiem normatīvajiem aktiem minētā automašīna ar šasijas numuru YV1DZ8256C2288436 nemaz nav pametusi Latvijas Republikas teritoriju, lai tiktu reģistrēta Lietuvā un pēc tam atkal Latvijā, - prece nav fiziski šķērsojusi Latvijas Republikas robežu.
Ja šī informācija ir patiesa, tajā saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, - aicinu Jūsu vadīto iestādi to pārbaudīt un veikt nepieciešamās darbības savas kompetences ietvaros, sākot kriminālprocesu un saucot pie atbildības iesaistītās personas.”
Tāpat Jezdakova informēta arī par to, ka deputāts Zaķis uzturējis ļoti ciešas attiecības ar pārtikas nozares uzņēmumu SIA Adugs un, tam rodoties problēmām ar viņas vadītā VID darbiniekiem, pakalpojis par pastnieku, nododot šī uzņēmuma sūdzības Finanšu ministrijas atbildīgiem darbiniekiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
