„Zaļo” lozungi izskan kā tiešs aicinājums uz nemieriem un sacelšanos

Iesaki rakstu:

LMSP apvieno 31 biedru, tostarp Universitātes, Mežzinātnes institūtu, starptautiski akreditētas sertifikācijas iestādes, Meža nozaru arodbiedrību, mežsaimniecības uzņēmējus, meža īpašniekus un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv Vides, Sociālās un Ekonomiskās sekcijas. Tie ir daudzi tūkstoši cilvēku, kas atbalsta ilgtspējīgas mežsaimniecības principus Latvijā un patiesi sabalansētas sociālās, vides un ekonomiskas intereses.

Interneta mājaslapā “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” un citos pērkamos masu medijos nemitīgi tiek vērsta sabiedrības uzmanība uz Zemkopības ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta “Noteikumos par koku ciršanu mežā”.

Patiesībā stāsts nav par koku ciršanu, bet gan par ko radikālu pretēju – to, kas apsaimniekos Latvijā esošos mežu resursus – vai tie būs mežu īpašnieki, kas mežu stāda, kopj un cērt, vai tās būs tā sauktās “vides organizācijas”, kas mežu īpašniekus un apsaimniekotājus mērķtiecīgi padara par neizglītotiem un aprobežotiem ļaudīm.

Vides aizsardzības un nu jau arī Sabiedrības integrācijas fonda līdzekļiem dāsni apveltītās organizācijas, izmantojot fondu līdzekļus, jau gadiem ilgi mērķtiecīgi nomelno meža nozari. Fondu līdzekļi tiek izmantoti pretēji finansējuma mērķiem, pretēji zinātnieku atziņām un Latvijas valsts pamatvērtībām, jo ir vērsti uz privātīpašuma atsavināšanu un valdījuma pārņemšanu. Šo organizāciju saukļi: “Pietiek postīt”! “Neļaujiet vēl vairāk iznīcināt Latvijas mežus”! “Gatavojies piketam”! izskan kā tiešs aicinājums uz nemieriem un sacelšanos, Latvijas stratēģiskā resursa - meža, pārvaldības graušanu un neracionālu izmantošanu.

Augstāk minētajiem uzsaukumiem, nav zaļa, bet sarkana krāsa, tā ir nemitīga, plānveidīga, histēriska propaganda, kurai nav nekādas saistības ar patiesu vēlmi nodrošināt mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu – tieši pretēji – tā ir vērsta uz vides organizāciju pašlabuma gūšanu un Latvijas valsts nomelnošanu. Tā ir masveidīga, diemžēl, bet arī ar valsts budžeta palīdzību, apmaksāta kampaņa pret mežsaimniecības nozari un katru tajā strādājošo, pret katru koksnes produktu ražošanas ķēdes pārstāvi, sākot ar meža stādītāju līdz koksnes produktu piegādātājam kas, atšķirībā no vides organizācijām, ir nodokļu maksātāji. Latvijas Meža likums ir viens no stingrākajiem Eiropas Savienībā, pietam, Latvijas mežu nozares uzņēmumi ik gadu tiek auditēti atbilstoši starptautiski atzītām sertifikācijas sistēmām, tostarp, PEFC un FSC Mežu apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēžu sertifikācijas sistēmām. Latvijā procentuāli sertificēto teritoriju platība ir viena no augstākajām pasaulē, atbilstoši auditu rezultātiem, būtiski pārkāpumi mežu apsaimniekošanā Latvijā praktiski netiek konstatēti. Latvijas mežsaimniecību pamatoti var saukt par vienu no priekšzīmīgākajām pasaulē.

Vienīgie ieguvēji no propagandas par “it kā” neveiksmīgo mežu apsaimniekošanu Latvijā ir vides organizācijas, kas atbalsta tādas akcijas kā “100 kailcirtes Latvijas simtgadei”, jo tādā veidā tās iegūst lētu popularitāti un, protams, papildus finansējumu. Inteliģentā organizācijā tiktu radīti tādi mērķi un saukļi kā “100 jaunaudzes Latvijas simtgadei”, jo tikai un vienīgi ražošana, nevis nepamatota saimnieciskās darbības ierobežošana spēs celt Latvijas valsts un tās nu jau atlikušo iedzīvotāju labklājību un skaitlisko pieaugumu.

Latvijas Mežu sertifikācijas padomes vadība paļaujas uz to, ka Latvijas valdība ir patiesi ieinteresēta savu iedzīvotāju labklājības un vides kvalitātes celšanā, nevis aklā sekošanā tā sauktajām “vides organizācijām” un to pseidozinātniskajiem, populistiskajiem saukļiem.

* Latvijas Mežu sertifikācijas padomes vārdā

Saglabāta autoru oriģinālrakstība. 

Seko mums