Zatlera kanceleja Latvijas mākslinieku darbus esot iegādājusies dzērienu veikalā
L. Lapsa29.11.2010.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Skaidrojoties par saviem pēdējo gadu tēriņiem, Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja sāk grimt aizvien dziļāk nepatiesībās un pretrunās: no iestādes sabiedrībai sniegtās informācijas izriet, ka tā Latvijas balzama dzērienu veikalos esot iegādājusies Latvijas mākslinieku darbus, bet kompānijas Arkolat trauku veikalos – preces, kādu šī uzņēmuma preču katalogā nemaz nav.
Pēc tam, kad portāls Pietiek Zatlera kancelejai bija uzdevis jautājumus par veselu virkni uzņēmumu, kam iestāde pēdējos gados bija veikusi ievērojamus un ne vienmēr izskaidrojamus pārskaitījumus, tā pēc pāris nedēļu pārdomām un Pietiek paziņojuma, ka portāla rīcībā nonākuši visi kancelejas grāmatvedības dati par pēdējiem trim gadiem, atbildes uz šiem jautājumiem gan nenosūtīja portālam, toties publiskoja Valsts prezidenta interneta mājas lapā.
Ar skaidrojumu, ka tiek publiskota „informācija par šajā un 2009. gadā apmaksātajiem pakalpojumiem un precēm, par kuriem esam saņēmuši jautājumus no atsevišķiem Latvijas iedzīvotājiem”, Zatlera kanceleja publiskoja datus par apmēram 5 procentiem kancelejas tēriņu šā gada laikā. Taču arī šajā nelielajā informācijas daļā iestāde, skaidrojot savus tēriņus, ir sākusi pīties pretrunās un nepatiesībās.
Kā oficiālajā informācijā apgalvo Valsts prezidenta kanceleja, šogad tā no virknes uzņēmumu esot iegādājusies „Latvijas mākslinieku darbus kā protokolārās dāvanas, kas pasniegtas ārvalstu viesiem (valstu vadītājiem un oficiālo delegāciju locekļiem) vizīšu ietvaros”.
Šo uzņēmumu vidū cita starpā nosaukta ne tikai Galerija Daugava un Salons Māksla, bet arī SIA Bravo, kurai par „Latvijas mākslinieku darbiem” kopā samaksāti 575,80 lati – šī summa ietverot samaksu par vairākiem pirkumiem, „tomēr, ievērojot vispārpieņemtās protokolārās normas”, konkrētu dāvanu izmaksas Zatlera kanceleja nevarot nosaukt.
Taču patiesībā SIA Bravo tirgo nevis Latvijas mākslinieku darbus, bet gan alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, jo uzņēmums ir izplatīto un populāro Latvijas balzama dzērienu veikalu operators.
Pietiek piezvanīja uz vairākiem SIA Bravo veikaliem, lai noskaidrotu, kādi Latvijas mākslinieku darbi pašlaik ir to sortimentā. Taču visos veikalos skanēja atbilde, ka nekādus mākslas darbus – izņemot vienīgi dzērienu jomas meistardarbus – tur nopirkt nevarot, bet kaut jel kāda līdzība mākslas darbam esot ja nu vienīgi trīslitru Rīgas melnā balzāma trīslitru krūkai ādas maisiņā.
Uz jautājumu, kādus tieši „Latvijas mākslinieku darbus” Zatlera kanceleja ir spējusi iegādāties Latvijas balzama veikalos, Valsts prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa pirmdienas vakarā jau mēģināja apgalvot, ka patiesībā uzņēmums Bravo „ir minēts sarakstā starp piegādātājiem, kas nodrošinājuši protokolārās dāvanas ārvalstu amatpersonām/viesiem”, un ka patiesībā kanceleja SIA Bravo tomēr esot iegādājusies Rīgas melno balzāmu.
Savukārt uz precizējošu jautājumu - vai par iepirkumiem SIA Bravo tiek melots viņas jaunajā skaidrojumā, vai arī melojusi Valsts prezidenta kanceleja, svētdienas informācijā sabiedrībai apliecinot, ka SIA Bravo „iegādāti Latvijas mākslinieku darbi kā protokolārās dāvanas”, Rassa atbildi nesniedza.
Tāpat pretrunīgs izrādījās Valsts prezidenta kancelejas oficiālais skaidrojums sakarā ar iepirkumiem SIA Arkolat, kas pazīstama ar Rito trauku veikaliem. Šajā kompānijā Valsts prezidenta kanceleja iepirkusies diezgan regulāri un par pieklājīgām summām.
2008. gadā apmaksātie SIA Arkolat rēķini:
17. janvārī – Ls 413.19
18. februārī – Ls 395.49
28. martā – Ls 361.47
30. aprīlī – Ls 362.35
2. jūnijā – Ls 571.36
16. jūlijā – Ls 300.68
12. augustā – Ls 429.54
4. septembrī – Ls 263.4
30. septembrī – Ls 427.74
30. oktobrī – Ls 325.46
14. novembrī – Ls 413.21
28. novembrī – Ls 389.11
21. decembrī – Ls 781.97
23. decembrī – Ls 781.97
30. decembrī – Ls 136.19
2009. gadā apmaksātie SIA Arkolat rēķini:
30. janvārī – Ls 251.68
25. februārī – Ls 386.26
26. martā – Ls 274.28
23. aprīlī – Ls 398.47
15. maijā – Ls 382.94
4. jūnijā – Ls 242.87
25. jūnijā – Ls 210.01
13. jūlijā – Ls 300.61
24. augustā – Ls 256.04
21. septembrī – Ls 277.77
9. oktobrī – Ls 181.21
3. novembrī – Ls 354
2010. gadā apmaksātie SIA Arkolat rēķini:
1. februārī – Ls 152.13
3. martā – Ls 172.99
10. maijā – Ls 150.11
2. jūnijā – Ls 129.52
29. jūnijā – Ls 166.04
23. jūlijā – Ls 79.09
24. augustā – Ls 235.19
1. oktobrī – Ls 241.69
14. oktobrī – Ls 158.59
Valsts prezidenta kanceleja savā svētdienas paziņojumā sabiedrībai apgalvoja, ka SIA Arkolat esot iegādājusies „dažādas saimniecības preces Valsts prezidenta kancelejas ikdienas darba nodrošināšanai, tai skaitā roku salvetes, tualetes papīru, atkritumu maisus, ziepes”.
Taču izrādās, ka SIA Arkolat virkni kancelejas paziņojumā uzskaitīto preču nemaz nepiedāvā. Uzņēmuma mājas lapā atrodamajā visu Arkolat piedāvāto preču katalogā no Zatlera kancelejas kā iegādātām minētajām precēm atrodamas tikai salvetes, savukārt ne atkritumu maisi, ne ziepes nopērkamo preču katalogos vispār nav minēti. Google meklētājs rāda, ka savulaik tualetes papīrs Arkolat bijis nopērkams, bet tagad katalogā tā nav.
Uz jautājumu par šīm pretrunām Rassas skaidrojums bija - kanceleja neveicot preču iegādi, „izvēloties tās no elektroniski pieejama kataloga, bet gan tieši SIA Arkolat tirdzniecības vietā”. Kancelejas rīcībā neesot „informācijas par SIA Arkolat apsvērumiem, izstrādājot preču katalogus”. Prezidenta preses pārstāve neatbildēja uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka kompānija tikai un vienīgi Zatlera kancelejas vajadzībām rezervējusi tādus ekskluzīvus produktus kā tualetes papīrs un atkritumu maisi.
Tuvākajās dienās Pietiek publiskos vēl citus patiesos Valsts prezidenta kancelejas tēriņu datus pēdējo trīs gadu laikā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
