Iesaki rakstu: 
Sākot pārvēlēšanas kampaņu pirms vasaras sākumā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām, Valdis Zatlers aprīļa beigās iecerējis uzstāties ar runu Latvijas Universitātē, kur pavēstīs par savām iecerēm, kuras grib īstenot, ja Saeima viņu pārvēlēs uz otro termiņu. Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs pagaidām neatklāj, ar kādām ierosmēm nāks Zatlers, bet neslēpj, ka runa būs par plašu politisko reformu nepieciešamību. To vidū runa būšot par nepieciešamību pilnveidot vēlēšanu sistēmu, lai palielinātu Saeimas deputātu atbildību savu vēlētāju priekšā.
Noprotams, ka Zatlers turpmākajiem pāris mēnešiem līdz prezidenta vēlēšanām nav izvēlējies klusu nogaidīšanas taktiku, bet pie sabiedrības un partijām nāks ar atklātām kārtīm. Tas, vai Zatlers tiks pārvēlēts uz otro termiņu, parādīs: šī būs viņa politiskā mantojuma runa vai tomēr ceļa karte turpmākajiem četriem gadiem.
„Ja vēlaties, tas būs arī atskaites punkts partijām viņu vērtējumam,” ieskicējot gaidāmās runas nozīmi, atzīst Rinkēvičs. Grafiks vēl var mainīties, bet domājams, ka maijā notiks prezidenta konsultācijas ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Zatlers prezidenta kandidāta statusā gatavs tikties ar visām Saeimas frakcijām. Tāpat līdz prezidenta vēlēšanu dienai Zatlers iecerējis ierasties vizītē divos trīs Latvijas novados. Regulāras ikmēneša viesošanās reģionos kļuvušas par Zatlera prezidentūras „rokrakstu”, tādēļ šīs gaidāmās nav uzskatāmas par pārvēlēšanas kampaņas sastāvdaļu.
Zatlera runa Latvijas Universitātes Lielajā aulā būs brīvi pieejama visiem interesentiem, vēlētājiem, politikas ekspertiem, parlamentāriešiem un pēc tās plānots jautājumu un atbilžu vakars. Rinkēvičs pieļauj, ka šāda runa varētu kļūt par tradīciju prezidentiem, kuri pauduši gatavību kandidēt uz otro termiņu. Viņaprāt, valstī, kur prezidentu ievēl parlaments, šo gluži nevarētu dēvēt par priekšvēlēšanu kampaņas ievadu. „Prezidents atskatīsies uz prezidentūras pirmo periodu un sniegs izvērtējumu savai darbībai, un iezīmēs, kas ir tie uzdevumi, kas valstij un prezidenta institūcijai jāpadara nākamajos četros gados, ko viņš redz kā prezidenta amata kandidāts,” stāsta Zatlera kancelejas vadītājs.
Runas pamatlīnijas jau esot skaidras, bet darbs pie tās vēl turpināsies, un, ņemot vērā Zatlera nākamo nedēļu piesātināto ārvalstu vizīšu grafiku, arī pārlidojumu laikā lidmašīnā. 27. martā prezidents Zatlers dosies nedēļu garā darba vizītē uz ASV, kuras ietvaros viņš viesosies Detroitā, Lensingā, Vašingtonā un Čikāgā. Aiznākamajā dienā pēc atgriešanās no vizītes ASV Zatlers dosies uz astoņu valstu līderu sanāksmi Ungārijā, bet vēl pēc pāris dienām gaidāma Valsts prezidenta vizīte Vatikānā.
Piektdien atbalstu Zatlera pārvēlēšanai pauda apvienības Vienotība Saeimas frakcija. Iepriekšējā ceturtdienā atbalstu tam bija paudusi Vienotībā ietilpstošās Pilsoniskās savienības valde, zināms Pietiek. Tomēr vienprātības par Zatlera pārvēlēšanu nav ne tikai valdības koalīcijas partneru Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) starpā, bet arī pašā Vienotībā, liecina politiķu neoficiāli izteikumi. Zatlera izredzes tikt pārvēlētam tiek saistītas ar partiju iespējām vienoties par citu kandidātu. Ja neizdosies šāda vienošanās, Zatlera patlaban šaubīgās izredzes var palielināties.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
