Iesaki rakstu: 
„Tā nav runa ķeksītim,” - tā par 26. aprīlī gaidāmo Valda Zatlera runu Latvijas Universitātes Lielajā aulā saka prezidenta cilvēki. Runa būšot pieteikums nākamajiem četriem gadiem ne tikai prezidentūrai, bet visas valsts attīstības vīzijai. Vai tajā būs kāds Obamas „Yes we can!” vai Medvedeva „Rossija, vperjod!” līdzvērtīgs sauklis – pagaidām netiek atklāts, bet rodas iespaids, ka Rīgas pilī apzinās – šī runa var dot, bet var arī nedot Zatleram uzrāvienu prezidenta vēlēšanās, tādēļ pie tās tiek strādāts jau vairākas nedēļas un gala variants visticamāk taps tikai īsi pirms došanās uz LU. Tikmēr ne visi Saeimas deputāti, kuriem būs jāvēl nākamais prezidents un kuri saņēmuši individuālus ielūgumus no Zatlera, dosies runu klausīties klātienē, un daži Pietiek atzīst, ka neko svaigu vai tādu, kas varētu ietekmēt prezidenta vēlēšanu iznākumu, no Zatlera negaida izdzirdēt.
„Nē, es viņu neapmeklēšu. Ko es tur varētu uzzināt tādu, ko es nezinu? Nu, ko es tur? Nu ko viņš tur tādu super jaunu varētu pateikt?” jautā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš atšķirībā no dažiem savas frakcijas deputātiem publiski paziņojis, ka balsos par Zatleru. Politiķis neuzskata, ka no prezidenta, kuru viņš pa šiem četriem gadiem iepazinis, varētu sagaidīt ko jaunu, kas varētu izmainīt viņa priekšstatu. Jebkurā gadījumā pēc tam medijos būšot pieejami runas atreferējumi. „Ne tāpēc, ka es negribētu iet, bet es domāju, priekš manis tur nekas jauns nevar būt. Man personiski par Zatleru priekšstats ir radies, es ar viņu esmu ticies vairākkārtīgi gan formāli, gan neformāli. Bet citiem deputātiem, kuriem ir šaubas un vajag papildu argumentus izvēlei, tiem nu gan tur derētu aiziet,” saka Brigmanis. Viņam uz 26. aprīli jau saplānotas „savas lietas, kas darāmas” saistībā ar ZZS.
Frakcijas Par labu Latviju (PLL) vadītājs Edgars Zalāns Pietiek atzīst, ka aizies paklausīties Zatlera runu „pieklājības pēc”, jo esot dzirdējis, ka prezidents plānojis runāt par valsts attīstību. „Tai runai nekāda reāla rezultāta nebūs, jo premjeram savukārt valsts attīstības tēma ir vienaldzīga. Domāju, ka Valdim Zatleram bija laiks divi gadi, lai premjeru pievērstu šai tēmai. Es teiktu, ka to visu vajadzēja darīt jau pirms diviem gadiem,” saka Zalāns. PLL līderi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers vismaz publiski izteikušies, ka balsos par Zatlera pārvēlēšanu. Zalāns, kurš pašlaik atrodas ārpus Latvijas un Pietiek atbildēja īsziņā, uz papildjautājumu, vai no viņa skepses izriet, ka šaubās par Zatlera pārvēlēšanu, vairs neatbildēja.
Līdzīgi Zatlera līdzatbildību par viņa nominētā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) darbu, ko opozīcija kritizē, Pietiek uzsvēra arī Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. „Abi ir līdzvainīgi – Zatlers un Dombrovskis. Zatlers ir divus gadus strādājis Dombrovska vietā,” saka Urbanovičs. Viņš vēl neesot izlēmis – klausīties lekciju klātienē vai skatīties tiešraidē internetā. Urbanovičs ticot, ka ar to prezidentam ir iespēja „pamodināt pozitīvo tautas enerģiju”. Viņš no Zatlera sagaidot skaidru vēstījumu: „Es zinu, kur ir mūsu kļūdas, un es zinu, kur mums iet.” „Zatleram jāaģitē mani vēlētāji, nevis mani, es esmu tikai elektors, kurš savu vēlētāju vārdā ievēlēs prezidentu. Un 90% visu partiju vēlētāju grib vienu un to pašu – cerīgu dzīvi, par to lai arī Zatlers manus vēlētājus arī pārliecina,” saka Urbanovičs.
„Grūti tagad sagaidīt kaut ko no Zatlera kunga. Viņš mēģinās izpatikt visiem, manuprāt, bet skaidrs, ka mums – diez vai,” Pietiek saka viens no Visu Latvijai-TB/LNNK (VL-TB/LNNK) līderiem Imants Parādnieks, kurš tomēr plānojis prezidenta runu LU noklausīties klātienē. „Prezidenta pēdējie izteikumi gan ne par ko tādu neliecina, kas liktu nosliekties viennozīmīgi pieņemt lēmumu nospiest balsošanas pogu par Zatleru, pat ja nav cita kandidāta, bet varbūt kaut kas mainās līdz ievēlēšanai,” saka Parādnieks. Konkrēti politiķis piesauc, piemēram, Zatlera atbalstošo pozīciju par ātrvilciena Rīga-Maskava projektu, kas, kā aprīļa sākumā atzina prezidents, Latvijai esot vienlīdz svarīgs kā Rail-Baltica projekts, kas savienotu Baltijas valstis ar citām ES valstīm. „Maskavas ātrvilciena projekts jau pats par sevi ir murgains, bet par to pat nav runa. Tas jau pat vairāk simboliski, ka mēs zaudējam ES naudu, neattīstām Rail-Baltica, bet mēģinām taisīt ceļu uz Vasjukiem. Nu, kam tas ir vajadzīgs, nu?” jautā politiķis.
Otra lieta, kas Parādniekam „kremtot”, ir Zatlera nesenās Maskavas vizītes laikā parakstītā vienošanās starp abu valstu Labklājības ministrijām par kārtību, kādā piemērojams abu valstu līgums par sadarbību sociālās drošības jomā. Tas Latvijas sociālajam budžetam gadā izmaksās nepilnus desmit miljonus latu. Likums attiecas uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri līdz neatkarības atgūšanai strādājuši PSRS teritorijā un nu var pretendēt uz pensiju pārrēķinu, ņemot vērā padomju laika darba stāžu. Visvairāk no šā līguma iegūs Latvijas nepilsoņi, starp kuriem pensijas vecumā ir ap 17 000 cilvēku. „Man kremt, un es nevaru to pieņemt, ka tajā brīdī, kad mums trūkst pensiju naudas saviem pilsoņiem, kad viņi dzīvo zem iztikas minimuma, valsts augstākā amatpersona Valdis Zatlers domā par to, kā samaksāt naudu tiem, kuriem īsti pat nevajadzētu atrasties šeit,” uzskata Parādnieks.
Noklausīties runu klātienē ieradīsies Saeimas spīkere, Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura ar sava preses sekretāra Alekša Jarocka starpniecību Pietiek nodeva, ka no Zatlera runas gaida atskatu uz iepriekšējiem četriem prezidenta amatā nostrādātajiem gadiem. Šī runa, viņasprāt, būšot tikai sākums diskusijai, jo kalpošot par pamatu jautājumiem, kurus deputāti vēlāk varēs uzdot Zatleram, kad viņš tiksies ar frakcijām. Jau zināms, ka ar Vienotības frakciju Zatlers tiksies Saeimā 5. maijā, bet 12. maijā – ar VL-TB/LNNK frakciju. Pārējo tikšanos laiki tiek saskaņoti.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
