Iesaki rakstu: 
“Pasaules ļaunīšu” dienderi Dievzemītes augstajos krēslos Ziemassvētkos atļāvās atklāti paņirgāties par latvju tautu. Izliekoties, ka nav visa ļaunuma sakne mūsu valstī, šie sprukstiņi bārstīja apsveikumus tiem, ko paši bija pazemojuši, lēmuši bada nāvei vai veselības sačakarēšanai, kam nomušījuši tuvākos.
Valsts prezidents Egils Levits iedzīvotājiem vēlēja gaišus Ziemassvētkus un cerīgu, panākumiem bagātu 2022. gadu. Manuprāt, viens no lielākiem panākumiem nākamgad būs pasūtīt Levitu uz fāterlandi. Ar galiem! Turklāt, lai cer, ka izspruks no tiesas par Saeimas neatlaišanu pēc puča.
Civilizācijas atiestatītāju rokaspuisis premjera amatā gratulēja: “Saticības, prieka un sirdssiltuma pilnus Ziemassvētkus katrā sirdī, ģimenē un mājā!” Liekulība pārākajā pakāpē, jo tieši viņa valdība to visu ir samīdījusi gandrīz ik katrā sirdī, ģimenē un mājā.
Rīgas domes mērs Mārtiņš Staķis savā apsveikumā demonstrēja piesnigušo Doma laukumu. Sētniekiem par sniega vākšanu pienācīgas algas maksāt neviens neplāno. Nav jau deputāti. Viss palaists pašplūsmā. Pie bāleliņiem bardaks lielāks nekā “krievu laikā”.
Pučistu Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece novēlēja stipru veselību, drosmi, uzticību Latvijai! Veselība ar huntas svētību jau samaitāta gandrīz visiem darbspējīgajiem latvzemiešiem. Drosmi un uzticību Latvijai patiešām vajadzēs, lai nomestu un sodītu parlamentāriešus, kas piesmēja Satversmi un demokrātiju, atņemot balsstiesības tautas ievēlētiem priekšstāvjiem, tādējādi nosakot, ka veselajiem pilsoņiem dalība aktīvajā politika liegta.
Tautā nīstākais personāžs – veselības ministrs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka labākā dāvana sev un apkārtējiem šajos svētkos ir papildu blaknes no stutes potes. Apsveikumā – egles zars ar čiekuriem, kuru vietā daudzi labprāt redzētu šo ļaužu slakteri.
Apsveikuma “spiras” “izspieda arī citi deputāti-pučisti un činavnieki. Taču jau no pieminētajiem varnešiem metas nelabi. Ceru, nākamgad opozīcijas līderi beidzot sāks pulcēt savus piekritējus un visus Latvijas liktenī nevienaldzīgos cilvēkus nevis klausīties savas runas, bet uz tikšanos aci pret aci ar tautas likstās vainīgajām amatpersonām, kur ļaudis varēs sejā pateikt saviem mocītājiem, ko domā par viņu politiku un laimes vēlējumiem.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
