Iesaki rakstu: 
Arī man pirms četriem gadiem bija neērti par Valdi Zatleru un es Andrejsalā alternatīvajā prezidenta inaugurācijā protestēju pret veidu, kā viņš tika ievēlēts Valsts prezidenta amatā, bet tagad es savas domas esmu mainījusi un uzskatu, ka Zatlers sevi ir parādījis kā valstsvīru, kurš ir cienīgs turpināt darbu arī nākamos četrus gadus, Pietiek saka rakstniece un tulkotāja, bijusī diplomāte Anna Žīgure. Viņa netic, ka Saeima pašreizējā sastāvā ir spējīga vienoties un ievēlēt kādu, kurš būtu spožāks prezidents, nekā bijis Zatlers. Tomēr Žīgure nepiekrīt, ka otro termiņu Zatleram var sagādāt tikai tas vien, ka valda bažas: nepārvēlot esošo prezidentu, notiks līdzīgs aizkulišu vienošanās kā pirms četriem gadiem. „Viņš varētu palikt uz otro termiņu tāpēc, ka viņš cienīgi izpildījis pirmo termiņu,” saka Žīgure.
Kā vērtējat to, kādā gultnē ievirzījusies diskusija par Valsts prezidenta vēlēšanām? Vai piekrītat bieži dzirdētajam uzstādījumam, ka Valdis Zatlers jāpārvēl uz otro termiņu kaut vai tikai tādēļ, lai izslēgtu aizkulišu tirgu par, iespējams, sliktāku kandidātu?
Prezidenta vēlēšanu procesam būtu bijis jābūt daudz mierīgākam, bez liekas putu kulšanas. Tas viss izskatās tādā bērnudārza līmenī – visa tā runāšana par kandidātiem. Ja Saeima pieņems likumu, ka nākošajās vēlēšanās būs visas tautas vēlēts prezidents, nu tad to var laicīgi sākt domāt, kādam viņam jābūt, kādas ir tās vērtības, ko tauta gribētu redzēt par savu prezidentu. Bet tagad ir cita situācija.
Mēs esam nobriedusi tauta un valsts, jo galu galā mums aiz muguras ir 20 gadi, un mums ir prezidents, kurš četrus gadus ir strādājis, un nav viņam īsti ko pārmest. Un es neredzu, kāpēc nobriedusi nācija, ja mēs tāda esam, nevarētu pasaulei raidīt signālu, ka mēs dodam laiku pašreizējam prezidentam, kuru nu mēs tak it kā cienām. Viņš taču ir mūsu prezidents un nav mūsu Latviju nodevis, domāju viņš savu funkciju, savu iespēju robežās ir izdarījis ļoti daudz.
Zatlers ir četrus gadus strādājis, pēc manām domām, tiešām godprātīgi, man nav nekāda pamata domāt, ka viņš nebūtu strādājis godprātīgi, tādēļ, ja viņš vēlas turpināt, viņam vajadzētu dot tādu iespēju.
Iespējams, ka Saeimas deputāti tikai publiski apsolīs balsot par Zatleru, bet vēlēšanās viņam pietrūks balsu. Cik lielu kaitējumu sabiedrībai un Latvijas tēlam ārpasaulē, jūsuprāt, varētu nodarīt esoša Valsts prezidenta izgāšana vēlēšanās?
Mūsu Saeima ir pierādījusi (arī šī sasaukuma Saeima diemžēl), ka ir ļoti daudz deputātu, kuru solījumiem vai kuru domām nevar ticēt – viņi saka vienu un dara pavisam ko citu. Un tas ir ļoti nožēlojami, protams. Es nezinu, vai to var saukt par polittehnoloģiju, es domāju, ka tā ir tāda sīka blēdīšanās, tāds veikaliņš. To nevar saukt par politiku, ar politiku tam nav nekāda sakara – tas ir veikaliņš.
Es domāju, Zatlera izgāšana parādītu zināmu Saeimas nebriedumu. Tomēr tas, kādas sekas arī būtu atkarīgs no tā, kāds kandidāts tiktu izvirzīts nākamajām vēlēšanām un, kas kļūtu par Valsts prezidentu.
Citiem vārdiem, ja tiktu izvirzīts kāds labāks par Zatleru, kāds spīdošs kandidāts, dramatisku seku tam nebūtu?
Nu, kas ir spīdošāks? Kādu spīdošāku mūsu pašreizējā Saeima ar pašreizējo sastāvu, piedodiet, ir spējīga ievēlēt? Nu, nē taču! Es nedomāju... Ja nu vienīgi kāds negadījums gadītos, tad varbūt.
Bet, vai nav tā, ka Zatleram pārvēlēšanu var sagādāt kaut vai tikai jūsu un citu bailes par to, ka var atkārtoties tāds pats process kā pirms četriem gadiem?
Tā es nevaru teikt. Viņš varētu palikt uz otro termiņu tāpēc, ka viņš cienīgi izpildījis pirmo termiņu. Ne Zatlers būtu par kaut ko jāsoda, ne valstij un tautai būtu sevi jāsoda un jākaisa pelni uz galvas, ka: „Kāds prezidents mums ir bijis, un ak, dievs, ja vēl turpinās būt!” Nē, es tā nedomāju.
Man arī sākumā bija tīri neērti par viņa uzstāšanās reizēm, un es vienmēr domāju: „Ak, ārprāts – ko viņš atkal pateiks?” Bet tas ir mainījies, viņš ir kļuvis par labu tautas uzrunātāju.
Es biju pat uz alternatīvo inaugurāciju Andrejsalā. Bet te man jāsaka, ka es nekādā ziņā neprotestēju pret personību, kuru es nepazinu, bet pret procesu, kādā viņš tika izvēlēts.
Bet tagad es esmu savas domas mainījusi. Es domāju, ka Zatlers ir tomēr pierādījis, ka ir cienīgs ieņemt šo amatu. Caur savu godaprātu un savu intelektu, savām valstsvīra dotībām. Es domāju, Zatlers ir tomēr viens no ļoti retajiem, kuru varētu saukt par valstsvīru mūsu valstī. Viņa saite ar Latvijas cilvēkiem, tas, kā viņš domā gan par mūsu valsti...viņš ir ļoti cilvēcīgs, teiksim tā.
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.