Iesaki rakstu: 
Vēlos padalīties ar iespaidiem par notikumu, kas nesenā pagātnē risinājās Garkalnes novada domes deputāta, LOSP valdes priekšsēdētāja, Latvijas Zirgaudzētāju biedrības vadītāja Edgara Treiberga stallī Kriķi.
Lai nodrošinātu dzīvnieku labturības principus un tiesības, mūsu valstī ir pieņemta virkne normatīvo aktu un likumu. Tie nosaka, ka dzīvnieku īpašniekam ir jānodrošina labturības principi, jāievēro dzīvnieku tiesības dzīvot atbilstošās telpās, jānovērš dzīvnieku traumas, jānodrošina savlaicīga un adekvāta ārstēšana un dzīves izbeigšana – nokaujot vai eitanizējot.
Katrā stallī gadās negadījumi, kam ir dažādi iemesli, arī cilvēku nolaidīga rīcība vai nevīžība. Un Treiberga stallis nav izņēmums.
Sporta zirgus laiž aplokā - atkarībā no zirgu uzvedības, bet parasti pa vienam. Stallī Kriķi ziemas dienā, lai būtu mazāk darba, aplokā izlaida ķēves, kaut jau no malas bija redzams, ka savā uzvedībā tās ir savstarpēji agresīvas – speras, kož. Visticamāk jātnieku sporta kluba (JSK) Kriķi biedri šo skatu redzēja, jo staigāja garām, taču neviens agresīvos dzīvniekus neizšķīra un iekšā nevada.
Nebija brīnums, ka viens no zirgiem – ķēve Fame guva traumas. Parasti šādos gadījumos zirgi tiek vesti uz LLU Zirgu klīniku, kur iespējams veikt plaša spektra izmeklējumus un arī ķirurģisku ārstēšanu. Klīnika ir aprīkota ar jaunāko aparatūru, pakalpojumi ir maksas. Saimnieki bieži ved savus zirgus uz klīniku, kaut arī nav turīgi, un dara visu iespējamo, lai palīdzētu nelaimē nonākušiem dzīvniekiem.
Taču zirgs netika nekur vests. Zirga īpašnieks bija Treibergs, kurš neizrādīja nekādu būtisku interesi par savu zirgu. Zirgu uz klīniku nenogādāja, kaut tas uz to brīdi bija transportējams.
Neņemos spriest cik adekvāta bija ārstēšana, taču drīz vien zirgam sākās problēmas ar otru kāju, kam nepievērsa lielu uzmanību, - pastaigās varēja redzēt, ka kājā uzmaukts melns plastmasas maiss.
Cik zināms, otra pakaļkājai netika veikta atslogošana, un nepareizas slodzes dēļ salūza nags, – faktiski tas ir kaula vaļējs lūzums, un šādos gadījumos plastmasas maiss izraisa bezgaisu, kaula iekaisumu un dziļu nekrozi. Var tikai iedomāties, kādas sāpes cieta zirgs.
Šādas zirga mocības ilga apmēram nedēļu, kad stallī ieradās Treibergs un pats izsauca vetārstu, kurš tikai noplātījis rokas un teicis, ka ārstēšana varētu būt ilga un dārga, bez garantijas, ka zirgs varētu sportot. Viņš ieteicis zirgu iemidzināt, kas maksā ap 300 eiro. Jāpiebilst, ka iepriekšējos ārstēšanas izdevumus sedza JSK Kriķi.
Nāvei nolemtais zirgs netika tūlīt iemidzināts, tā „saimnieks” bija izdomājis citu veidu, kā atbrīvoties no slimā mājlopa - zirgu nošaut un sadalīt gaļā. Par mednieku tika pieaicināts Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš.
Ziemas rītā apdzīvotā vietā atskanēja šāviens. Zirgu nošāva turpat Kriķu stallī, tur arī veica gaļas sadalīšanas darbu. Pa gabalu varēja redzēt, ka visa staļļa priekša ir asinīs, un tā bija veselu dienu. Puisis ar sainīšiem devās uz vietējo mežu, kur visdrīzāk apraka galvu, iekšas un citas atliekas.
Neviens Latvijas likumdošanas akts neļauj nošaut bezpalīdzīgu dzīvnieku un gaļa, kura satur medikamentus, nedrīkst tikt lietota uzturā. Šo uzrauga PVD, taču lieki piebilst, ka PVD filiāles vadītājs ir viesis Treiberga mājā, taču stalli neapmeklē.
Medību ieročus drīkst lietot stingri saskaņā likumu, kas apdzīvotās vietās atļauj nošaut tikai agresīvus dzīvniekus vai noteiktos gadījumos putnus. Par likuma pārkāpumiem turpmāk īpašniekam var tikt liegts turēt mājdzīvniekus, medniekam tiek atņemta ieroča lietošanas atļauja un piemērots soda, par nepareizu ieroča lietošanu.
Taču domāju – nevienu neizbrīna fakts, ka zirga nošaušana apdzīvotā vietā māju tuvumā un sadalīšana gaļā nekādas tiesiskas sekas nav nesusi.
Abiem kungiem likumi nav rakstīti, un viņi abi diezgan regulāri Garkalnes novadā uzvedas nevis kā tautas kalpi – deputāti, bet kā īstenie saimnieki un muižnieki, pēc savas gribas dalot novada zemi (kad bija vēl, ko dalīt), bez viņu līdzdalības nenotiek neviens iepirkums, jau iepriekš zinot, kurš ir tas labākais būvnieks, tiek piešķirta nauda projektiem vai atteiktas sabiedriskās aktivitātes, kas svarīgas citiem novada iedzīvotājiem, bet kas nav viņu draugi.
ZZS paspārnē Treibergs un Bauze-Krastiņš jūtas droši un aizsargāti, un nav jau viņi vienīgie.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
