Znotiņas izpļāpāšanās var dārgi maksāt gan viņai, gan viņas brālēnam - advokātam
PIETIEK28.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neviens nu jau bijušo Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu aiz mēles neraustīja, - pati viņa tik ļoti aizrāvās, sevi intervijā žurnālam Ieva visvisādi slavējot un pat nodēvējot par Žannas d’Arkas reinkarnāciju, ka izpļāpāja lieku. Ļoti iespējams, ka šī izpļāpāšanās gan nenovedīs pie kriminālprocesa, taču nevainojamo reputāciju un no tās izrietošās ieceres pēc augsta un izcili apmaksāta amata kādā starptautiskā struktūrā gan var sagraut.
Pašslavinošā intervijā aizvadītās nedēļas žurnāla Ieva numurā, atbildot uz intervētājas pieglaimīgajiem jautājumiem, I. Znotiņa aizrāvās tik ļoti, ka citu pašslavinošu tēžu vidū paziņoja, ka, sākot darbu dienesta vadītājas amatā, viņai esot piedāvāts kukulis.
„Pirmajā mēnesī FID amatā man tika piedāvāts kukulis, un mana rīcība bija vienīgā un pareizā tādā situācijā - kukuļa piedāvātājs ātri un skaidri saņēma rezultātu par šo piedāvājumu, un pēc tam nekad man vairs kukulis nav ticis piedāvāts,” paziņoja I. Znotiņa.
No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja reakcijas, šai sakarā sākot resorisko pārbaudi, nepārprotami izriet, ka šajā iestādē nekas par šādu kukuļa piedāvājumu augstajai amatpersonai nav bijis zināms, kas savukārt nozīmē, ka I. Znotiņa par to nav likumā noteiktā kārtībā ziņojusi, kas ir nopietns likuma pārkāpums.
Par to, ka I. Znotiņa izmelosies, šaubu nav, taču Pietiek darīs visu iespējamo, lai sabiedrību iepazīstinātu ar viņas KNAB sniegtajiem paskaidrojumiem. Tikmēr jau ir parādījusies versija, kas izskaidro, kāpēc parasti tik principiālā I. Znotiņa kukuļa piedāvāšanas gadījumā nav nekavējoties vērsusies tiesībsargāšanas iestādēs.
Sakarā ar šo versiju kukuļa piedāvātājs varētu būt bijis neviens cits kā viņas brālēns – individuāli praktizējošs advokāts Artis Mežgailis. Pietiek ir zināms, ka, I. Znotiņai stājoties amatā, juristu aprindās ir mēļots par brālēna lielajām iecerēm šajā sakarā.
Protams, tagad A. Mežgailis Pietiek apgalvo, ka vispār nesaprotot, par ko varētu būt runa. Līdz ar to atklāts paliek jautājums gan par to, kādu tieši versiju I. Znotiņa cels priekšā KNAB, gan par to, vai tā būs saskaņota ar viņas iepriekš pasaudzēto radagabalu.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.