Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar šo daiktu pazīstami. Pavisam cita lieta ir „zombējošais internets”. Šīs parādības vēsture ir pavisam īsa, bet tā strauji uzņem apgriezienus.

Šobrīd grūti iedomāties interneta lietotāju, kurš kādā no vietnēm komentāru veidā neizteiktu savu viedokli. Kāpēc interneta lietotāji raksta komentārus? Kāda ir to praktiskā vērtība, jo sevišķi pašiem rakstītājiem? Kāpēc komentētāji tik ļoti vēlas strīdēties un par katru cenu pierādīt savu taisnību visiem pārējiem neredzamajiem un neapjaušamajiem oponentiem? Kāda praktiskā jēga no tā ir pašam strīdniekam?

Ja kādā interneta resursā uzmanīgi izlasīt vairākas lapas, apdomāt tur teikto un pēc tam ieskatīties komentāros, tad objektīvi domājošam cilvēkam kļūst skaidrs, ka 90% komentāros nav nekādas vērtīgas informācijas. Tajos nav nekādas vērtīgas informācijas ne pašam komentāra autoram, ne to lasītājam. Pārējo 10% komentāru praktiskā vērtība ir tikai ievietotajās saitēs, ja tās papildina apskatāmo tēmu.

Komentāros nekādi netiek apskatīta problēma, kas tiek komentēta. Tas liecina, ka komentāra rakstīšanai patērētais laiks izmantots nelietderīgi. Izņemot iekšējo gandarījumu, komentāra autoram tas neko nedod. Neko nedod arī komentāra lasītājam. Un tas ir tikai labākajā gadījumā, pat tad, ja komentārs bijis par rakstā apskatīto tēmu. Bieži vien komentāri pārvēršas nepārtrauktos debašu un savstarpējo apvainojumu plūdos. Atkal labuma nekāda, izņemot komentētāja iekšējo gandarījumu, ka viņš ir aizstāvējis savu viedokli strīdā ar neredzamu pretinieku.

No augstāk minētā izriet, ka kaut ko komentēt un, vēl jo vairāk, iesaistīties debatēs un strīdos nav nekādas jēgas. No tā nav nekāda labuma ne pašam komentētājam, ne komentāra lasītājam, ne pašai rakstā apskatītajai tēmai. Visi komentāri tā arī paliek tikai virtuālajā vidē – reālajā pasaulē tiem nav nekādas praktiskas iedarbības.

Bet, ja jau tas radīts, tad tas kādam ir vajadzīgs.

Televizors ir informācijas monstrs – miljoniem cilvēku šajā brīdi cītīgi skatās to ekrānos. Viņu smadzenes alkatīgi uzsūc no tiem plūstošo informāciju. Viena ziņa cilvēku atstāj vienaldzīgu, citai informācijai viņš piekrīt, vēl cita satrauc vai sanikno. Un cilvēks vētraini uz to reaģē, meklē taisnību gan pie virtuves galda, gan, zvanot draugiem un paziņām. Ļaunākajā gadījumā, ja nav ar ko padalīties, izgāž savas dusmas pār ekrānā redzamiem personāžiem. Daudzi ar nepacietību gaida TV ziņu pārraides ne jau tādēļ, lai iegūtu jaunāko informāciju. Gaida tādēļ, lai pēc tam varētu „izkratīt sirdi” saviem tuviniekiem un tad, ar izpildītu pienākuma apziņu, iet gulēt.

Nobeigumā padomājiet par šādu jautājumu! Ko tas viņiem dod tīri praktiski? Kā debates pie virtuves galda var iespaidot apskatīto notikumu? Pareizi – nekā! Cilvēks ir izteicies un paudis savu viedokli. „Vienreiz lādējamais taisnības ierocis” ir izšāvis, un cilvēks nomierinās!!!

Bet ar TV ziņām ir viena liela problēma – jaunumu apspriešana un ļaužu emocijas var iziet ārpus mājīgās virtuves sienām! Var iziet sabiedriskās vietās, transportā, darba vietās un jo lielāka ziņu rezonanse, jo lielāka būs pūļa vēlme pierādīt ziņu pirmavotam viņa netaisnību. Lūk, kādēļ „zombokaste” tiek cītīgi kontrolēta, lai ēterā nenokļūtu informācija un fakti, kuri momentāni var izprovocēt nevēlamas sekas.

Un „gudrās galvas” sāka domāt, kā apiet šo TV kastes lielo mīnusu! Un izdomāja – internets, sociālais tīkls, komentāri, debates… Tieši internetā cilvēks var „izšaut” savu „vienreiz lādējamo taisnības ieroci”. Un cilvēkam rodas izpildīta pienākuma apziņa – viņš izdarījis kaut niecīgu, bet labu darbu. Kaut vai internetā, bet viņš aizstāvējis savu godu un pašcieņu. Varat būt pārliecināti – neviens no tiem, kas ik dienu rosās pa interneta komentāriem, vēl jo vairāk tad, ja šī „patiesības stafete” ilgst vairākas stundas, pēc tam vairs neies uz ielas modināt cilvēkus protesta akcijām vai citām sabiedriskām aktivitātēm.

„Izlādējies” komentāros, cilvēks jūtas atvieglots – savs viedoklis pateikts, strīdos savs gods un cieņa aizstāvēta. Kāda pēc tā visa var būt REĀLA rīcība? Pareizi – NEKĀDA!

NOSLĒGUMĀ…

Domāju, nevienam nav noslēpums, ka jebkuras valsts specdienestiem ir elementāri vienkārši nobloķēt jebkuru SISTĒMU diskreditējošu interneta resursu. Kāpēc tas netiek darīts? Tādēļ, ka mūsdienu internets bija radīts (precīzāk sakot – pārveidots) par „tvaika nolaišanas ventili” – savdabīgu cilvēku emociju izlādētāju!!!

* Raksta fragmentu no:

http://radosvet.net/9056-osnovnye-mozgovye-zombochleny-sovremennosti.html

brīvi tulkojis Juris P.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...