Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek rakstu sērijas Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi un izskatīšanai otrdienas sēdē valdībā virzīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas atjaunotu biedrību un nodibinājumu finanšu atklātību. Tomēr pirmdien koalīcijas sadarbības padomes sēdē tos nobremzējusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), pēdējā laikā ierastajā manierē lūdzot nedēļu laika, lai iepazītos ar šo dokumentu sīkāk. Neoficiāli šāds ZZS solis tiek skaidrots ar vēlmi parādīt raksturu finanšu ministram Andrim Vilkam (Vienotība), kurš publisku kritiku veltījis ZZS faktiskajam līderim Aivaram Lembergam, viņu nodēvējot par „muldēšanas čempionu” un „Minhauzenu”.
FM pirmdien apspriešanai koalīcijas partiju sadarbības padomē bija iesniegusi sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumos par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem. „Lai gan noteikumu projektu bija paredzēts izskatīt Ministru kabineta 1. marta sēdē, tomēr koalīcijas padomes 28. februāra sēdē, pamatojoties uz ZZS lūgumu, tika nolemts atlikt noteikumu projekta izskatīšanu uz nedēļu,” Pietiek informēja finanšu ministra preses sekretārs Aleksis Jarockis.
Pietiek jau rakstīja, ka pēc 9.Saeimas nepamanīti pieņemtajiem grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā no tā svītrota prasība nevalstisko organizāciju gada finanšu pārskatus iesniegt ne tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), bet arī Uzņēmumu reģistrā (UR). Līdz ar to VID, vadoties pēc principa - „ko likums neliek darīt, to likums liedz” -, atsakās trešajām personām izpaust šos datus. UR datus apkopojošās firmas Lursoft datu bāzē vairs nav publiski pieejami biedrību un nodibinājumu gada pārskati par 2009. un 2010. gadu. Līdz ar to sabiedrība vairs nevar uzzināt ne summas, ko slimnīcu atbalsta fondiem ziedojušas farmācijas firmas, ne „pelēko” naudu, ko ar partijām netieši saistītām biedrībām vai nodibinājumiem iemaksājuši oligarhi, ne jebkādu citu finansiālo informāciju par nevalstiskajām organizācijām.
Tagad, pēc FM ieceres, no šiem Ministru kabineta noteikumiem par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem līdzīgi kā no Biedrību un nodibinājumu likuma plānots izslēgt prasību šīm nevalstiskajām organizācijām savus gada finanšu pārskatus iesniegt ne tikai VID, bet arī UR. Tomēr, lai nodrošinātu šo gada pārskatu publisku pieejamību, šajos noteikumos FM rosina arī noteikt, ka biedrību, nodibinājumu vai arodbiedrību gada pārskatus, ja tie iesniegti elektroniski, vai šo dokumentu elektroniskās kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, VID ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod UR. Tas jau tālāk nodrošina gada pārskatu publisku pieejamību.
Tāpat FM sola, ka no VID uz UR tiks pārsūtīti un publiski pieejami kļūs arī tie biedrību un nodibinājumu gada pārskati, kas līdz šim brīdim VID iesniegti, sākot no 2010. gada 24. februāra, kad stājās spēkā šo datu pieejamību ierobežojošā likuma norma. „Finanšu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz prasību, kas noteic - VID ir pienākums nodot UR publiskošanai biedrību un nodibinājumu gada pārskatus, kas ir saņemti Valsts ieņēmumu dienestā, sākot ar 2010. gada 24. februāri,” informē Jarockis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.