ZZS prezidentu gribot ievēlēt kopā ar Vienotību; nesaka, vai Zatleru

Iesaki rakstu:

„Kāpēc mums likt uz kārts valdību un viena prezidenta pēc bojāt attiecības ar Vienotību? Šī valdība ir rīcībspējīga, lai kā nebūtu, mēs veiksmīgi tiekam pāri zemūdens akmeņiem valdībā. Klaji ignorēt Vienotību un aiziet aiz stūra, vienoties par prezidentu nebūtu pareizi,” Pietiek saka Brigmanis, noraidot iespēju, ka ZZS varētu aizkulisēs vienoties ar opozīciju par citu kandidātu. Saskaņas centra (SC) frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs šonedēļ Pietiek noliedza, ka kāds ar viņu būtu centies vienoties par atbalstu kādam pagaidām nenosauktam prezidenta kandidātam.

Kandidatūras Saeimas Prezidijā jāiesniedz laikā no 19. līdz 24. maijam. SC vēl neesot izlēmis, vai iesniegs savu kandidatūru, lai gan piekrituši esot vairāki cienījami cilvēki. Par sava kandidāta izvirzīšanu vēl neesot izlēmusi arī Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK. Par labu Latviju un Vienotība plāno sacensties, kura pirmā iesniegs Zatlera kandidatūru. Līdz ar to nav skaidrs, kurš cīņas laukā ievedīs Zatlera konkurentu, par ko izskan prognozes, ka to būs no viena līdz pat trim. „Laikā no 19. maija līdz 24. maijam tā migla izklīdīs un kondensēsies vīru un sievu veidolos. Domāju, ka būs vismaz četri Saulveži,” Pietiek prognozēja Urbanovičs.

Ar pārliecību politikas kuluāros tiek runāts, ka viena no kandidātēm būs Valsts kontroliere Inguna Sudraba, daudzi pat pievērsuši uzmanību viņas vizuālajām pārmaiņām, kas liecinot, ka viņa „sāk iejusties prezidenta tēlā”. Daudzi nav pamanījuši, ka 2007. gadā pieņemtais Valsts prezidenta ievēlēšanas likums, kas pirmo reizi regulēs vēlēšanu kārtību, runā vienskaitlī par „deputāta iesniegumu par Valsts prezidenta amata kandidatūru”. Tas ļautu vienam vai vairākiem individuāliem deputātiem ārpus frakciju lemtā nākt ar savu kandidātu. Par to, ka kandidātus „individuāli saskaņoti” pieteiks atsevišķi deputāti, Pietiek precīzi šādā formulējumā dzirdējis gan no vairāku frakciju pārstāvjiem.  Pie frakcijām nepiederošais deputāts Visvaldis Lācis Pietiek noliedza, ka grasītos izmantot šādu iespēju. „Tas būtu smieklīgi,” viņš teica. Lācis gaidīšot, kad kandidātus oficiāli izvirzīs kāds cits un līdz tam nekomentēs savu attieksmi ne pret Zatleru, ne Sudrabu, ne kādu citu.

Kuluāros arī izskanējusi versija, ka kādu alternatīvu prezidenta kandidātu varētu izvirzīt kāds vai visi no ZZS frakcijā esošajiem Latvijas Zaļās partijas deputātiem, kuri jau laikus paturējuši sev brīvas rokas balsojumā par Zatleru nostājas dēļ atomelektrostacijas celtniecības jautājumā, kas atšķiras no prezidenta pozīcijas. LZP līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks šādu iespēju šonedēļ noliedza, sakot, ka šāds taktisks gājiens pat nav ticis apspriests.

Politiķiem, kas nepārstāv koalīciju, bet kuriem ir pieredze pašiem iet cauri aizkulišu sarunām par prezidenta kandidātiem, ir sajūta, ka ZZS pēdējo pāris nedēļu aktīvā retorika varētu liecināt: zaļie zemnieki spēlē spēles ar Vienotību, jo beidzot tikuši skaidrībā par sev vēlamo prezidenta vēlēšanu patieso scenāriju, kas tiek noklusēts. Mārim Kučinskim (TP), kurš pirms četriem gadiem bija šaurajā politiķu lokā, kas panāca kuluāru vienošanos par Zatlera izvirzīšanu, kad publiski tika apspriesti partiju oficiāli nosauktie kandidāti, Pietiek saka: viņam rodoties iespaids, ka zaļie zemnieki pēdējās dienās tik brīvi nākot ar dažādiem paziņojumiem prezidenta vēlēšanu sakarā, ka rodoties sajūta – ZZS jūtas psiholoģiski brīvi, jo zina, kā viss notiks, un tas atšķirsies no publiski teiktā.

Kāds Vienotības valdes loceklis neoficiāli pieļāva, ka kuluāros turpinās koķetērija starp atsevišķiem prezidenta krēslā personiski ieinteresētiem Vienotības politiķiem un ZZS līderiem, pirmkārt, pašu Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Tomēr Vienotības līderiem, kas deklarējuši atbalstu Zatleram, esot grūti izdarīt kādas kustības, lai mazinātu esošā prezidenta izredzes tikt ievēlētam pirmajā kārtā. Visu varot izšķirt individuālas kuluāru sarunas ar trim četriem uzticamiem frakcijas biedriem. No citiem avotiem neoficiāli izskan - ZZS pēdējā laika publiskie mājieni, ka Zatlera izredzes ir apšaubāmas, varētu būt skaidrojami arī ar vēlmi spēlēties ar atsevišķu Vienotības politiķu ambīcijām, dodot viņiem cerības, ka prezidenta vēlēšanu otrajā tūrē varētu panākt vienošanos par viņu kandidatūru.

Brigmanis iepriekš Pietiek prognozēja, ka Valsts prezidenta vēlēšanās visticamāk tiks izvirzīti vairāki kandidāti, bet pirmajā kārtā neviens no viņiem nesavāks ievēlēšanai nepieciešamo 51 balsi. Zatlers, lai arī pirmajā kārtā visticamāk netikšot ievēlēts, tomēr nepaliks pēdējais un turpinās cīnīties arī nākamajās kārtās.  „Vairāk velk uz to, ka pirmajā kārtā neievēlēs nevienu un visu izšķirs tas, uz kuru kandidātu otrajā kārtā pārmetīsies deputāti. Tas, ka kandidatūras būs vairākas, kas savā starpā cīnīsies, tas man arī ir diezgan skaidrs, tādēļ jautājums, kur liksies tie deputāti, kuru kandidāts neizies otrajā kārtā. Es domāju, ka pirmajā kārtā Zatlers noteikti neizkritīs. Var jau būt, ka kādā trešajā kārtā Zatleru ievēl,” pesimistisks par pašreizējā prezidenta izredzēm bija Brigmanis. „Tas, ka PLL izteica atbalstu Zatleram, tas visu to pasākumu dara vēl vairāk apšaubāmu, jo man tas ir skaidrs, ka tur neviens par Zatleru nenobalsos, varbūt vienīgi Ulmanis. Nevajag būt naiviem – PLL Zatleru neatbalstīs, lai ko viņi neteiktu publiski,” izteicās ZZS Saeimas frakcijas līderis. Arī Vienotības vienotajam balsojumam par Zatleru Brigmanis neticot. „Ir viena lieta, ko cilvēki saka acīs, un otra lieta, kas paliek aiz kadra. Solvita Āboltiņa var teikt, ko grib, par tām 33 balsīm, bet tas taču ir skaidrs, ka nav viņiem to balsu. Tāpēc labāk mēs [ZZS] šajā situācijā godīgi pasakām, ka kādas septiņas balsis mums par Zatleru nav, nekā dzīties par katru cenu, pārliecināt, ka ir, un beigās citi nenobalsos, pataisot mūs par meļiem.”

Seko mums