Iesaki rakstu: 
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pagaidām nepiekrīt budžeta deficīta samazināšanai par 280 miljoniem latu un uzskata, ka tādējādi tiks panākts krietni mazāks faktiskais budžeta deficīta līmenis nekā 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko prasa starptautiskie aizdevēji.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) Pietiek pauda uzskatu, ka, samazinot budžeta deficītu par 280 miljoniem, procentuāli deficīts būs krietni zemāks – pat 5,4%, tādēļ ZZS valde pirmdienas pēcpusdienā vēl lems, vai akceptēt premjera Valda Dombrovska (Vienotība) un finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK) panākto vienošanos. Pēc ZZS valdes sēdes vēl gaidāma koalīcijas sadarbības padomes sēde, kurā tiks apspriesti konkrēti budžeta konsolidācijas pasākumi. Nav skaidrs, vai pirmdien tiks panākta galīgā vienošanās.
Iebildes pret dažiem pirmdien valdības ārkārtas sēdē apspriestajiem pasākumiem ir ne tikai ZZS, bet arī arodbiedrībām un pašvaldībām. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Egils Baldzēns pēc valdības sēdes informēja, ka smagā diskusijā ar premjeru un ministriem panākta vienošanās otrdien valdības ārkārtas sēdē neizlemt, bet tikai konceptuāli vienoties par iespējamiem konsolidācijas pasākumiem, lai varētu pagūt sasaukt un gūt akceptu no Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sanāksmes. Padomē apvienoti valdības, darba devēju, darba ņēmēju un pašvaldību organizāciju pārstāvji.
Viens no pirmdien asākās domstarpības izsaukušajiem priekšlikumiem ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšana elektrībai no 10% uz 22%. Tas valsts budžetā nākamgad dotu aptuveni 37,5 miljonus latu. Pārējās pazeminātās PVN likmes plānots palielināt mazākā apmērā – no 10% uz 12%. Tiesa, valdības deklarācijā pausta apņemšanās necelt PVN likmi medikamentiem, ko panāca ZZS, piekrītot uzņemties Veselības ministrijas vadīšanu.
ZZS, kuras politiskā pārziņā ir apvienotā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), nav apmierināta arī ar ieceri pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumus par labu valsts budžetam, no kā ciestu pašvaldību ieņēmumi. Uz to uzstājis SVF, kas uzskatot: ja valsts budžetā kopš krīzes sākuma jau veikta ievērojama konsolidācija, tad pašvaldības krīzes laikā atļaujas tērēt naudu „sekundārām lietām”. Šī tēma jau tikusi cilāta arī iepriekšējos gados, un tobrīd piedāvājums, kam iebilda Latvijas Pašvaldību savienība, bija pārdali no 83% pret 17% mainīt uz 80% pret 20%, tā par 3% palielinot valsts budžetam pienākošos daļu.
Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) pēc valdības sēdes informēja, ka apspriesti arī vairāki kompensējoši pasākumi, kas varētu mazināt sitienu pa iedzīvotāju maciņiem. Tā ierosināts minimālo algu palielināt no 180 uz 200 latiem. Iespējams arī, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas darbiniekam palielinās par 2%, vienlaikus samazinot darbinieka maksājamo IIN par 2%. Labklājības ministrija šodien valdības slēgtajā sēdē neesot iebildusi pret ideju ģimenes valsts pabalstu, kas pašlaik ir 8 lati, no 2011. gada maksāt tikai trūcīgajām ģimenēm, vienlaikus to palielinot līdz 16 latiem.
Aizdevēji arī akcentējot nepieciešamību veikt pasākumus ar ilgtermiņa efektu. Par tādu SVF neuzskatot atteikšanos no iemaksām otrajā pensiju līmenī, samazinot iemaksu likmes no pašreizējiem 2% uz 0%. Tādā veidā valdība cer ietaupīt teju 90 miljonus latu. Aizdevēji tā vietā sarunās uzstājot uz 4% iemaksu likmes atjaunošanu otrajā pensiju līmenī. Pašlaik notiekot virzīšanās pretī kompromisam, ka iemaksu likme būs 0,5% apmērā.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
