Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrs Uldis Augulis uz vakanto Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu virzīs Citadeles bankas padomes priekšsēdētāja vietnieku Juri Vaskānu, kurš savulaik Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) intereses pārstāvējis arī Privatizācijas aģentūrā. Savukārt uz vakanto Ventspils brīvostas valdes locekļa amatu tiks virzīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, vides ministra Raimonda Vējoņa padomnieks Artis Stucka (attēlā), kurš kandidēja Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, bet netika ievēlēts.
Nākampirmdien abas kandidatūras plānots saskaņot koalīcijā un jau otrdien virzīt apstiprināšanai valdībā, Pietiek apstiprināja satiksmes ministrs.
Vakances abu brīvostu valdēs radās pēc tam, kad pēc vēlēšanām nomainījās Satiksmes ministrijas (SM) politiskā vadība. Amatu Ventspils brīvostā pameta iepriekšējā ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) izraudzītais partijas biedrs Emīls Jakrins, bet Rīgas brīvostā amatu bija jāatstāj citam tēvzemietim – Jānim Straumem. Abus amatos savulaik bija virzījusi SM.
Augulis jau nedēļu pēc stāšanās satiksmes ministra amatā intervijā LNT ziņu raidījumam 900 sekundes paziņoja, ka Straumem Rīgas brīvostas valde būs jāpamet, jo viņš ir zaudējis politisko uzticību. Savukārt Jakrins atlūgumu no Ventspils brīvostas valdes bija uzrakstījis jau iepriekš, to Pietiek pamatodams ar nespēju savienot šo amatu ar darbu Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdē.
Ar ZZS ietekmi saistītais Vaskāns no 2007. gada janvāra līdz 2009. gada septembrim darbojās Privatizācijas aģentūras padomē. 2010. gada aprīlī Parex bankas akcionāru sapulce Vaskānu ievēlēja bankas padomē, kur viņa atalgojums ir 2000 lati pirms nodokļu nomaksas. 2005. gadā Vaskāns ticis ievēlēts ar Aivara Lemberga interesēm saistītās a/s Ventbunkers valdē.
Vēl iepriekš viņš bijis a/s Venttopaz izpilddirektors – šis uzņēmums pirms aptuveni desmit gadiem neveiksmīgi centās realizēt apavu ražošanu Ventspils brīvostas teritorijā, bet biznesu, iespējams, izjauca Kanādas partnera finansiālās problēmas. A/s Venttopaz dalībnieki bija arī Ventspils pašvaldība (6,52%) un tādi ar Lemberga interesēm saistīti uzņēmumi kā a/s Ventbunkers (10,87%) un a/s Kālija parks (19,56%).
Saskaņā ar likumu par ostām brīvostas valdē darbojas astoņi valdes locekļi – četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, par kuru iecelšanu vai atbrīvošanu lemj pašvaldības dome, un četri Ministru kabineta iecelti valdes locekļi, kurus virza ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides ministri. Rīgas brīvostas valdē darbojas finanšu ministra virzītais pārstāvis Ēriks Škapars (Jaunais laiks), vides ministra virzītais Viesturs Silenieks (ZZS) un ekonomikas ministra virzītais Olafs Pulks (Jaunais laiks).
Savukārt Ventspils brīvostā kā pašvaldības pārstāvji darbojas Ventspils mērs Aivars Lembergs, kā arī trīs viņa vietnieki domē, no partijas Latvijai un Ventspilij ievēlētie Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs un Didzis Ošenieks. Ministru kabinets darbam Ventspils brīvostā iepriekš ir apstiprinājis Vides ministrijas virzīto Vili Avotiņu, Ekonomikas ministrijas virzīto Antonu Vjateru un Finanšu ministrijas virzīto Sandru Bukani.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
