Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimā ceļu sācis "Konservatīvo" likumprojekts ar garu nosaukumu — "Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums". Tas aizliegs publiskas informācijas sniegšanu ukraiņu valodā.

Likumprojekta autori — “Konservatīvo” deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Ainars Bašķis, Linda Medne, Jānis Butāns — plāno aizliegt tādu valodu lietošanu, kas nav Eiropas Savienības valodas, tostarp privātajā sfērā. Līdz ar to tas aizliegs ukraiņu valodas lietošanu, jo īpaši bēgļu un patvēruma meklētāju apziņošanu un oficiāli pamatotas, noderīgas informācijas sniegšanu (attēlā — informācija Dobeles pašvaldības mājaslapā).

Likums paredzētu, ka “sabiedrībai nozīmīgu komersantu” saziņā ar klientiem valsts vai pašvaldības iestādei vai publiskas personas kapitālsabiedrībai būs aizliegts papildus valsts valodai vai līdztekus tai izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. To plānots aizliegt arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, elektronisko sakaru komersantiem, privātpersonu maksājumu un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, enerģijas tirgotājiem fiziskām personām, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, dzīvojamo māju pārvaldniekiem, kas ir komersanti, lidostās, autoostās un dzelzceļa stacijās, taksometra pakalpojumu sniedzējiem un atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Šis nosacījums attiektos uz jebkādu uzskates materiālu, aplikāciju, tīmekļvietni, internetbanku, portālu, reklāmu vai citiem paziņojumiem, korespondenci, līguma tekstu, rēķiniem, plašam klientu lokam adresētiem materiāliem, izņemot individuālu saziņu starp darbinieku un klientu.

Līdz ar to Valsts robežsardzei un citām iestādēm tiks aizliegts izplatīt informatīvos materiālus ukrainiski, kādus izsniedz ikvienam Latvijā nonākušam Ukrainas bēglim. Tāpat no autoostas, lidostas, stacijām būs jānovāc informatīvie plakāti un norādes, savukārt iestāžu mājaslapās būs jāizdzēš visi paziņojumi par Ukrainas atbalstu, kādi patlaban lasāmi arī ukraiņu valodā.

Vēl vairāk: preču tirdzniecības vietā būtu aizliegts papildus valsts valodai vai līdztekus tai, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, izmantot tādu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda jebkurā vizuālā vai skaņas paziņojumā, norādēs tirdzniecības vietā vai ārpus tās, jebkurā apmeklētājiem redzamā drukātā materiālā vai interaktīvā vidē, tīmekļa vietnē, klientiem nosūtītā informācijā, ja vien klients atsevišķi rakstveidā iepriekš nav piekritis saņemt informāciju citā valodā.

Likums tāpat faktiski iznīcinās Ukrainas bēgļu iespējas iekārtoties darbā Latvijā — kā zināms, patlaban ir spēkā grozījumi, kas ļauj bēgļiem sākt strādāt, ja viņi vēl neprot latviešu valodu. Jaunais regulējums darba iespējas ukraiņu bēgļiem faktiski likvidēs.

Diskusiju laikā Saeimas Juridiskā biroja darbiniece Lilita Vilsone uzsvēra, ka likumprojekta normas ir pretrunā gan ar projekta nosaukumu, gan citiem likumiem, piemēram — Valsts valodas likumu. Vienīgās valsts valodas statusu jau nosaka Satversme un Valsts valodas likums, kas to garantē. “Likumprojekta autori izvēlējušies aizliegt citu valodu lietošanu, tostarp privātajā sfērā,” brīdināja Juridiskā biroja pārstāve. Pat likumprojekta nosaukums esot pretrunā ar likuma saturu — nosaukumā minēts, ka likumprojekts ir par latviešu valodu, bet likuma normas runā par svešvalodu pielietojumu.

Ja “Konservatīvajiem” izdosies panākt šāda regulējuma pieņemšanu, tad ukraiņu valodas lietošana Latvijā publiskajā vidē — neatkarīgi no tā, vai ukraiņu valodu lieto naturalizējušies pilsoņi vai tikko iebraukuši patvēruma meklētāji no kara — tiks pilnībā izskausta, tajā skaitā pat Rīgas Ukraiņu vidusskola vairs nedrīkstēs lietot šo svešvalodu. Tas pats attieksies uz informāciju gruzīnu, baltkrievu u.c. nacionālo minoritāšu valodās.

An error has occured