Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PROGRESĪVO valde starplaikā ir vairākkārtīgi mainījusi pamatojumus manis izslēgšanas iemesliem. Tā nu man sanāk "atšaudīties" no meliem un intepretācijām dažnedažādos rakursos. Tā ar 2021.gada 5.jūlija paziņojumu biedriem un sabiedrībai valde nāca ar jauniem maldinošiem apgalvojumiem, kuri nu man atkal jau ir jāatspēko:

"Savukārt 2020. gada sākumā, Roberts Putnis, apejot un iepriekš neinformējot partijas valdi, īsi pirms Rīgas domes kandidātu saraksta apstiprināšanas tikās ar partijas “Latvijas Attīstībai” neformālo līderi Edgaru Jaunupu; par šo faktu 2020. gada 28. februārī partijas Ētikas komisijā tika iesniegts valdes locekļa iesniegums.."

Runa ir par tikpat "leģendāru" tikšanos ar Edgaru Jaunupu kā nu jau "leģendārā" intervija portālam Pride.lv. Abām ir kopīgs, lai PROGRESĪVO valde varētu to izmantot pret mani kā izrēķināšanās instrumentu, proti, tikšanās bija viens no galvenajiem ieganstiem valdes lēmumam aizliegt man kandidēt uz Rīgas domi.

Tomēr šis 2021.gada 5.jūlija jaunākais valdes paziņojums manas izslēgšanas lietā ir gan maldinošs, gan diemžēl arī melīgs. Ja vērtējumā atturamies no detalizētas ētiskās analīzes, tad Edgars Jaunups ir viens no apdāvinātākajiem politiķiem un "polittehnologiem" Latvijā. Viņa reputācija nes masīvu slodzi, ja runājam par viņa talantiem un spēju Latvijas politikā "dabūt gatavas neiespējamas lietas", neskatoties uz to, "ko tas maksā" un "kurš maksā". Ne velti arī es tieši tāpēc viņa vārdu "valkāju" savā kritiskajā intervijā pride.lv, vispārināti runājot par "Jaunupa naudu".

Un, jā, gan "Jaunupa nauda", gan viņa priekšvēlēšanu kampaņas idejas un pieredze pilnīgi noteikti bija vismaz tikpat nozīmīga PROGRESĪVO veiksmīgajam startam uz Rīgas domi, cik pašu PROGRESĪVO talanti un jauda. Varbūt pat vairāk par to, atceroties, cik pagurusi bija partija 2020.gadā pēc divām vēlēšanām bez iegūta politiska mandāta. Stāstīt, ka Jaunups "pat klāt nestāvēja" un PROGRESĪVO veiksme Rīgas domes vēlēšanās bija gluži vai teltīs uz ielas piesaistītas balsis, ir vai nu ļoti, ļoti naivi, vai nu apzināti negodīgi gan pret savu vēlētāju, gan partneriem. Par to arī runāju savā intervijā pride.lv.

Valdes paziņojums - maldinoša dūmu svece ar "Jaunupa vārdu"

Pirmkārt, no šogad 5.jūlijā publicētā valdes paziņojuma nav saprotams, kādā loģiskā cēloņsakarībā šī pirms pusotra gada notikusī tikšanās atrodas ar manu izslēgšanu no PROGRESĪVAJIEM turpat pusotru gadu vēlāk?

Kopsakars šim ir tikai un vienīgi Edgara Jaunupa vārda pieminēšanas kontekstuālā slodze. Kā "Jaunupu piemin", tad jau var tālāk nerunāt, skaidri zināms, ka "noticis kas slikts". Tāds diezgan primitīvs, bet tikpat droši efektīvs demagoģisks paņēmiens retorikā, ko partijas valde šeit izmanto savā saziņā ar sabiedrību un biedriem.

Valdes paziņojuma meli par Edgara Jaunupa statusu

Otrkārt, ar 2021.gada 5.jūlija paziņojumu PROGRESĪVO valde tiešā veidā melo par Edgara Jaunupa formālo statusu, dēvējot viņu par "pelēko kardinālu". Uz sarunas brīdi Edgars Jaunups bija PROGRESĪVO sadarbības partijas "Latvijas Attīstībai" valdes loceklis (ir joprojām) un arī priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs. Neskatoties uz mūsu ilggadējo pazīšanos, tieši šis bija statuss un forma mūsu sarunai.

Maldināšana ar apiešanu - faktiskās situācijas konteksta noklusēšana

Treškārt, partijas valdes "apiešanas" un "iepriekšējas neinformēšanas" pārmetums. Atgādināsim dr. Janas Simanovskas mantru par to, ka "partijā ir noteikta kārtība" jeb, ja "papīri kārtībā, tad viss kārtībā".

Nebija un nav tāda "papīra" partijā, ka biedrs nedrīkstētu tikties ar citas partijas pārstāvi, ja nav iepriekš tādu atļauju no partijas valdes prasījis vai saņēmis. Līdz ar to pārkāpumam nav objektīvās puses, runājot krimināltiesiskās kategorijās.

NEPLP konkursa priekšvēsture

Meklējot manus subjektīvos "ļaunos nolūkus" šajā "gluži vai noziedzīgajā sarunā", jāpakāpjas soli atpakaļ. Abi partijas līdzpriekšsēdētāji Antoņina Ņenaševa un Edmunds Cepurītis mani visu 2020.gada sākumu valdes vārdā aicināja iesaistīties Rīgas domes vēlēšanu kampaņas plānošanā un arī izvirzīt savu kandidatūru šajās vēlēšanās.

Taču to ļoti apgrūtināja apstāklis, ka es vēl 2019.gada 14.oktobrī (!) biju pieteicies kandidēt uz NEPLP locekļa amatu. Saeimā šis konkurss ievilkās bez vienas dienas četru mēnešu garumā, noslēdzoties tikai 2020.gada 13.februārī. Lai arī eksperti un iesaistītie politiķi dikti slavēja manu kandidatūru, beigās Saeimas izvēle krita uz citiem.

NEPLP politiskās neitralitātes aspekts

NEPLP locekļa amatā ļoti nozīmīgs faktors ir politiskā neitralitāte, taču likums tomēr atļauj NEPLP loceklim būt partijas biedram. Ņemot vērā, cik man nozīmīga bija PROGRESĪVO biedra karte, un manu vispārējo nostāju, ka katram pilsonim būtu jābūt kādā partijā, nebiju gatavs atteikties no biedra statusa partijā par labu NEPLP locekļa amatam. To arī godīgi pateicu Saeimas Cilvēktiesību komisijā (lai gan pat diskutēt šo jautājumu Saeimas deputātiem patiesībā nebija tiesību, kamēr likums neparedzēja attiecīgu aizliegumu), un tas tad publiskos paskaidrojumos tika minēts kā iemesls, kāpēc mana kandidatūra neguva atbalstu.

Neformāli gan dzirdēju, ka patiesais iemesls esot bijusi lielā mediju uzmanība manas desmit gadus pastāvošās viendzimuma partnerības pārvēršanai oficiālā divu vīriešu laulībā 2020.gada 13.janvārī Minhenē. Tas esot kļuvis par reālo iemeslu valdošās koalīcijas konservatīvākā gala izvēlei pret manu kandidatūru.

Tikai divas dienas lēmuma apspriešanai un pieņemšanai

Savelkot kopā: Saeimas gala lēmums NEPLP konkursā bija 2020.gada 13.februārī. Līdz tam, lai neapdraudētu NEPLP politisko neitralitāti manas apstiprināšanas gadījumā, atturējos no jebkādas dziļākas iesaistes partijas darbā. Un, jā, - tiešām domāju, ka no manis Latvijas tautai NEPLP locekļa amatā būtu lielāks labums nekā Rīgas domē. 12.februārī gan atļāvos atnākt teikt apsveikuma uzrunu partijas dzimšanas dienā...

Tikmēr partija jau kopš janvāra strādāja pie Rīgas domes vēlēšanu kampaņas un 15.februārī - otrajā dienā pēc NEPLP konkursa beigām - jau sākās biedru iekšējais balsojums par Rīgas domes vēlēšanu kandidātiem. Kampaņas plānošanu, protams, jau bija uzsākusi arī apvienība "Attīstībai / Par!". Bet jau atkal rūpēs par iespējamo NEPLP politiskās neitralitātes apdraudējumu, nebiju ticies ne ar vienu šo partneru amatpersonu.

Sāpīga personiska piezīme

Šo visu atcerēties man personiski ir vēl vairāk sāpīgi manas domubiedres Jutas Strīķes priekšlaicīgās aiziešanas dēļ 2020.gada 18.martā. NEPLP politiskās neitralitātes sargāšana bija iemesls, kāpēc visu šo NEPLP konkursa laiku privāti nesatikos ar Jutu Strīķi. Pēdējais, ko viņa no manis dzirdēja, bija kritika par NEPLP konkursa gaitu, par kuru viņa bija atbildīga kā JKP Saeimas frakcijas vadītāja.

Šis konteksts ir labi zināms katrai un katram, kas PROGRESĪVAJOS vērpj "Jaunupa mītu" par mani - lēmumam par manu kandidēšanu vai nekandidēšanu bija jātiek pieņemtam iespējami drīz. Šī konteksta noklusēšana ir maldināšana.

Tikšanās iemesli un saturs

Edgaru Jaunupu pazīstu gadus divdesmit. Esam regulāri tikušies dažādos formātos un vienmēr šīs tikšanās ir bijušas interesantas. Edgars atšķiras no citiem Latvijas politiskajā vidē ar to, ka spēj skaidri šķirt privāto no profesionālā, viņš ar patiesu interesi iedziļinās sarunas partnera argumentos, mēģina izprast atšķirīgo pozīciju un rast kopsaucēju, lai pragmatiski nonāktu pie kopīgiem risinājumiem un sadarbības. Kur ir viena vai otra ētiskā robeža, paliek viņa paša ziņā. Bet vienmēr esmu varējis Edgaram norādīt uz savām robežām, kuras viņš vienmēr ir respektējis, nebūt tām piekrītot.

Attiecīgi jautājuma steidzamības dēļ un lietas risināšanas pragmatismā man tikai loģiski šķita ar Edgaru satikties. Labi zināju, ka nebūt neesmu labi ieredzēts starp visiem "Attīstībai / Par!" politiskajiem līderiem. Pēc iepriekšējās divu gadu brīvprātīga darba slodzes partijā biju ārkārtīgi noguris, un vēl viena vēlēšanu kampaņa biedēja. Attiecīgi noteikti nebūtu gatavs startēt, ja riskētu izraisīt lielu partneru nepatiku un pretestību. Edgars Jaunups bija cilvēks, pie kura ātri un tieši varēju šos jautājumus noskaidrot.

Tā arī satikāmies un tieši šo arī pārrunājām. Par ko nekavējoties pēc sarunas noziņot piezvanīju Edmundam Cepurītim kā vienam no abiem partijas priekšsēdētājiem un kampaņas vadītājam Ivaram Bandonim, kā arī vēlreiz noziņoju valdei atsevišķā manai kandidatūrai veltītā pasākumā.

Tā arī visa leģenda par tikšanos ar Edgaru Jaunupu.

An error has occured