Iesaki rakstu:

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:

- pirmkārt, no transakcionālas pieejas vēlēšanām. Proti, es tev iedevu balsi, dod man kaut ko pretī. Šie paši cilvēki laikam arī domā, ka ziedojums partijai ir noteiktas politikas pasūtījums?!

- otrkārt, no korumpētas pārstāvniecības vērošanas. Ja vērotājam šķiet vai ir acīmredzams (un šeit – skat. attēlu – mums ir gadījums, kad deputāte atzīstas), ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses, tad vēlētājs secina, ka tāda ir iecerētā lietu kārtība un viss, kas viņam vienam kā vēlētājam ir vajadzīgs, ir savu interešu pārstāvis parlamentā.

Atrauts no konkrētiem problēmjautājumiem, domājošs cilvēks parasti spēj intuitīvi saprast, ka tiesiska demokrātija īsti nevarēs strādāt, ja tā būs. Bet, kad runa ir par nacionālām interesēm, tad šajās pašās lamatās iekrīt vēl laba daļa it kā domājošo cilvēku.

Eiropas parlamenta gadījums daudz labāk attēlo problēmas būtību. Pajautājiet cilvēkiem, vai, viņuprāt, Latvijas Eiroparlamenta deputātiem galvenais uzdevums ir pārstāvēt Latvijas intereses. Varu derēt, ka vairums teiks, ka jā.

Lai cik cēli tas skanētu, tas ir pagalam aplams priekšstats. Tas nozīmē, ka Latvijas astoņi deputāti cīnās pret simtiem citas valstis pārstāvošu deputātu. Kādu viņu “pārstāvēto” valstu interešu vārdā gan pārējiem simtiem deputātu vajadzētu ņemt vērā “mūsējo” nostāju?

Ja nu joprojām nav skaidrs, kur ir problēma ar šo formulu, tad paskaidrojiet, kurš parlamentā pārstāv bērnus, nepieskaitāmos, cilvēkus, kuriem fiziski nav izdevies aiziet uz vēlēšanām. Kurš parlamentā pārstāv tos, kuri balsoja par parlamentā neiekļuvušajām partijām?

Ja deputāts pieturas pie idejas, ka viņš pārstāv tikai savus vēlētājus, tad viņš ir potenciāls despots. Ja kāda partija vēlēšanās iegūst vairākumu, vai tā var noņemt no trases konkurentus, kā to izdarīja 62 tiesiskās demokrātijas nodevēji (Eva Mārtuža to skaitā) 2021. gada 12. novembrī?

Iedomājieties daudzbērnu ģimeni. Var teikt, ka ģimenē vecāki ir varas nesēji. Viņu rokās ir visa teikšana pār ģimeni. Vai jūs varat iedomāties, kas notiks ar ģimeni, ja šie vecāki sāks savos lēmumos balstīties tikai viņiem “mīļāko” bērnu interesēs? (Es nesaku, ka parlaments ir analogs vecākiem – tā ir pagalam slikta doma uzskatīt valsti par vecāku: tas vienkārši ir līdzīgs vecākiem tai ziņā, ka tam ir vara pār indivīdiem ar dažādām, konfliktējošām interesēm).

Deputāts šķiet pārstāvam sava vēlētāja intereses, kad viņš rīkojas tā, kā vēlētājs domā, ka būtu jārīkojas. Vislielākā iespēja, ka vēlētājs būs apmierināts ar deputāta darbu, ir tad, ja deputātam ir tādas pašas vērtības un dzīves pieredze, kas noved pie līdzīgiem secinājumiem par sabiedrības organizāciju visu tās locekļu interesēs vienlaicīgi.

Politika ir vairākumam pieņemamu LĪDZEKĻU meklēšana dažādu konfliktējošu mērķu piepildīšanai. Politika nav par vienādiem mērķiem. Politika ir par pieņemamiem līdzekļiem.

An error has occured