Menu
Pilnā versija

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

Jānis Urbanovičs* · 14.08.2022. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Paldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 

Tam gan liedz noticēt daudzās tekstā sastopamās insinuācijas, viltotās  cēloņsakarības un atklāti meli. Tāpēc publikāciju uzskatu par tradicionālu priekšvēlēšanu žanra paraugu, kad jautājumi tiek uzdoti ne jau tāpēc, ka autoram būtu kāda interese saņemt uz tiem atbildes. 

Taču par vienu no publikācijā skartajām tēmām gribu izmantot iespēju izteikties. Galvenokārt tāpēc, ka šo jautājumu uzdod ne tikai anonīmi ķengātāji, bet arī politikā adekvāti cilvēki – gan “Saskaņas” atbalstītāji, gan oponenti. Runa ir par mūsu partijas līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”. 

Nez vai pagātnes notikumus ir objektīvi mērīt ar šodienas pieredzes mērauklu. Laikā, kad “Saskaņa” slēdza minēto vienošanos, politiķi visa Eiropā un pasaulē cerēja uz labāku Krieviju un vēlējās to panākt, sadarbojoties ar šo valsti. Un tas notika arī pēc pirmajiem agresijas simptomiem – 2008.gada militārā konflikta Gruzijā. Te varētu atgādināt gan Krievijas – NATO samitu Lisabonā, gan mū pašu politiķu viedokļus par tuvināšanos ar Krieviju.  Atļaušos dažus citātus. 

“Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālā vizīte Krievijā nebūs kaut kā beigas, bet gan normālu attiecību sākums.” Edgars Rinkēvičs, 2010.g. 

"Es sagaidīju un arī saņēmu labu novērtējumu gan no prezidenta Medvedeva, gan no Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, gan no vienkāršiem kara veterāniem. Tas bija veids, kā tuvināt cilvēkus, un tas ir izdevies, tas bija veids, kā tuvināt un uzlabot Latvijas un Krievijas attiecības, un tas ir izdevies." Valdis Zatlers, 2010.g. 

"Latvijas un Krievijas sadarbība ekonomikā ir sekmīga. Mums ir vēl daudz iespēju sadarbību uzlabot. Nozīmīgākais potenciāls ir tādās jomās kā tirdzniecība, transports, būvniecība un enerģētika.” A.Kampars (2010.g.) 

"Rinkēvičs pauda gandarījumu par to, ka kopumā abu valstu attiecībās pašreiz valda konstruktīva un pragmatiska gaisotne. Arī Lavrovs konstatēja starpvalstu attiecību klimata uzlabošanos un savstarpējās ekonomiskās sadarbības pieaugumu un pauda gatavību šo pozitīvo tendenci turpināt."(2011.g.) 

Šie izteikumi labi raksturo to cerīgo “atkušņa” gaisotni, kas tolaik valdīja Latvijas politikā. Un tieši to – attiecību normalizēšanu ar nozīmīgu kaimiņvalsti -  starppartiju sadarbības līmenī centās panākt “Saskaņa”. 

Kad kļuva skaidrs, ka šīm cerībām nav pamata, “Saskaņa” vienpusēji atteicās no sadarbības līguma ar “Vienoto Krieviju”, kas tika publiski paziņots. 

Ja šī līguma dēļ “Saskaņa” tiek dēvēta par “prokremlisku”, tad šo apzīmējumu vēlamies dalīt arī ar tālaika Latvijas, Eiropas un ASV valstu vadībām un politisko eliti.

* SDP "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs

An error has occured