Iesaki rakstu: 
Partijas "Stabilitātei!" vadītājs, sev domubiedros "privatizējot" valsts prezidentu, uzskatami apliecina, uz ko ir gatavi politiķi, jūtot pakausī ledaini elpojam savu politisko nāvi.
Protams, Alekseja Rosļikova it kā tukšā plātība – "Edgars mūs sadzirdēja un deva goda vārdu, ka no septembra ņems aktīvu dalību mūsu darbā!" – ir jau ar krietnu "bārdu". Taču tā darbojas joprojām – kopš augusta Rīgas pils, cik nu esmu manījis, tā arī nav vērsusies pret apgalvojumu, ka Edgars Rinkēvičs ir "savējais" šovinistisku populistu grupējumam. Gluži tāpat šī teju jau pusgada laikā nav lasīti/dzirdēti Rosļikova pārmetumu, ka valsts galva izrādījies uzmetējs un salauzis viņa sirdi...
Katrai – vienalga, cik publiskai – personai ir neatņemamas tiesības sargāt sava vārda labo slavu no tās apdraudēšanas vai apgrābstīšanas. Arī tad, ja ar tevi nebūt neizdarās tik briesmīgi kā ar Teilori Sviftu un neskaitāmiem citiem mākslīgā intelekta radītas pornogrāfijas upuriem.
Būtu interesanti paskatīties, kas notiktu ar Rosļikovu, ja viņš, piemēram, sagribētu savos sabiedrotajos ieskaitīt Raimondu Paulu. (Kas zina, varbūt tādi sapņi bijuši, vien negadījās piemērots infoiegansts.) Lai cik noslēgts un cienījamos gados ir Maestro, politikānis no viņa – un medijiem – "dabūtu bietē" tā, ka pāri paliktu vien slapja vieta.
Varētu pieņemt, ka Rīgas pils vienkārši izvēlējās "nekustināt s#du" – nebūt ne visa Latvija cītīgi seko līdzi Rosļikova izpausmēm sociālajos tīklos. Re, līdz manām acīm šis triks nonāca vien nupat. Taču savā pārpolitizēta skibenta samaitātībā pieļauju, ka tikpat labi valsts galvas komanda varēja izlemt: publiska norobežošanās no "Stabilitātei!" – un to Saeimā ielaidušā elektorāta – būtu pašiem pilnīgi nevajadzīga politisko antipātiju izrādīšana.
Rinkēvičs, kurš vēl pavisam nesen personificēja (arī stutēja un vilka) Vienotību, tieši tāpēc, "galus apcērtot", savā prezidentūrā ir demonstratīvi egalitārs attieksmē pret visām Saeimā pārstāvētām partijām. Dozētu tiesu uzmanības un pieklājības Rīgas pilī vienmēr dabūs arī abas toksiskās – Latvija pirmajā vietā un Stabilitātei! – frakcijas. Ir taču audzinošais Egila Levita piemērs, viņam "sadegot" Krišjāņa Kariņa valdības stutēšanā. Tagadējais valsts galva vēl nav ticis pieķerts Evikas Siliņas Ministru kabineta patronēšanā, un tas ļauj paildzināt viņa medusmēnesi ar tautu.
Kā jebkuram Rīgas pilī izmitinātajam arī Rinkēvičam ir – gluži loģiska! – vēlme būt "visas tautas prezidentam". Pat tās Latvijas tautas daļas, kuras prātos viņš ir Krievijas varas izdomātās un aizliegtās "starptautiskās LGBT kustības" funkcionārs vai vienkārši "z#lais". Šī amata starptautiskām vajadzībām tāda pozīcija – vienmēr un īpaši patlaban – ir pat ļoti nepieciešama.
(Pieļauju, ka "Stabilitātei!" atbalstītāju kodolam Rinkēvičs tiešām ir nevis kaut kāda autoritāte, bet elles izdzimums. Taču iedoma, ka ticis "savervēts" prezidents, glaimo lielkrieviskai pašapziņai. Varbūt pat palīdz šai publikai pievērt acis uz to, ka patiesībā visa rosļikoviešu bravūrīgā rosība pa Jēkaba ielas augsto namu ir čika kalšana.)
Protams, valsts galvas tieši reveransi krievvalodīgo virzienā beigtos katastrofāli. Taču lielai daļai no šī svārstīgā elektorāta – demonstratīvās alerģijas pret visu krievisko sabiedētai – pietiek pat ar Rīgas pils "labvēlīgu klusēšanu". (Tāpat vietējos promaskaviešos vienmēr bijis pieprasījums pēc viņu pozīcijai simpatizējošiem, "pareizi domājošiem" latviešiem. Tādu, neuzskatiet par plātību, reizēm naivi mēģināts atrast pat manā visai "kolorītajā" personā.) Līdz ar to Rosļikova dižošanās feisbukā, pieļauju, tiešām varētu būt taktiski izdevīga tās apšmulētajam Rinkēvičam.
Taču pie viena Rosļikovs šādi ir "izdarījis piespēli" mūsu politikas nacionāļiem un tradicionālistiem. Prezidentam ir sīksti nelabvēļi šajā spārnā – īpaši viņa ievēlēšanas darījuma apskādētie. Droši vien – cītīgi meklējot, prātojot un šo to varbūt aiz matiem pievelkot – tie atrastu argumentus tam, kā Rīgas pils šajā pusgadā pabalstījusi Rosļikovu. Taču Rinkēvičs vēl ir populārs, viņam mests akmens var rikošetā sāpīgi ķert pašu metēju. Pieļauju, ka tas varētu būt noglabāts dziļāk Saeimas latviskās opozīcijas azotē.
Pēc tam, kad Valsts drošības dienests veica audzinošas pārrunas, ieliekot pašmāju "mērenos" puķinistus likumības ciešajā rāmī, šis "one hit wonder" ir nolemts loģiskam sairumam. "Stabilitātei!" vienkārši izjuks zem partijas atbalstītājos uzkurināto – un, protams, ne par kapeiku neīstenoto – tukšu cerību kaudzes. Tāpēc varbūt pat Šleseram nebūs vēlmes "apēst" frakcijas pārpalikumus.
Taču Rosļikova šovmeņa dotumi šim politprojektam palīdzēs veikli izvairīties atzīt realitāti, atraktīvi piesārņot infotelpu un ziņot par arvien jauniem "panākumiem" līdz pat 14.Saeimas pilnvaru beigām. Re, svaigs feisbūka vēstījums – tieši Stabilitātei! esot nosargājusi slēgšanai paredzētās pasta nodaļas. Protams, "kurš gan cits"...
Turklāt partijai vēl taču ir diezgan pamatota cerība, ka mūsu valdošo aprindu "krējumā" – no kura ārēji norobežojas "savervētais" valsts galva – pie dzīvības noturēts un uzprišināts rosļikovisms tiks atzīts par tam noderīgu. Varbūt tam izdodas uz 15.Saeimu vēlreiz "kanalizēt" krievvalodīgo pilsoņu daļas iespējamu protesta balsojumu. Lai Stabilitātei! turpina aizpilda vietu, ko citādi Saeimā varētu atkal pārņemt Saskaņa, varbūt – Latvijas Krievu savienība (ja paveiksies saglabāties) vai politisks jaunveidojums, kas spēj uzrunāt nelatviskos/puslatviskos pilsoņus.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
