Atlūgumu iesniegusi finanšu grūtībās nonākušā "airBaltic" valdes locekle
PIETIEK21.03.2012.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Atlūgumu iesniegusi nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes locekle, kompānijas Operāciju vadības direktore Laila Odiņa, kuras kandidatūru vēl rudenī izskatīja kompānijas vadītāja amatam, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Neoficiāli šāds lēmums tiek skaidrots ar airBaltic sarežģīto finanšu situāciju.
Līdz ar to airBaltic valde šobrīd palikusi nepilnā, divu locekļu sastāvā, - tajā darbojas tikai lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss un valdes loceklis Vitolds Jakovļevs.
Tiek apgalvots, ka Odiņas vietā pašlaik jauns valdes loceklis vēl nav nolūkots un viņas aiziešana ir trieciens lidsabiedrībai. Odiņas vietā tikšot meklēts atbilstošas kvalifikācijas speciālists, pirmkārt izvērtējot kandidātus pašu airBaltic darbinieku vidū.
Lidsabiedrības jaunais valdes loceklis būs jāapstiprina airBaltic padomei, kuras jaunais sastāvs tika iecelts pirms mēneša. Padomes jaunpienācējs ir ar Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina ietekmi saistītais Valters Grīnvalds.
Odiņas lēmums iesniegt atlūgumu neoficiāli tiek saistīts ar jaunajiem apstākļiem, kādos nākas darboties airBaltic, ko skārušas nopietnas finanšu grūtības. Martā valdībā skatītais aviosabiedrības biznesa plāns tuvāko 5 gadu laikā paredz 330 miljonu latu konsolidāciju, ko plānots panākt, samazinot izdevumus un palielinot ieņēmumus.
Tieši uz Odiņas, kura lidsabiedrībā darbojas no tās dibināšanas, pleciem pēdējā laikā esot gūluši sarežģīti lēmumi par airBaltic darbības nodrošināšanu jaunajos apstākļos. Nozares amatpersonas un avoti lidsabiedrībā, paužot personisko viedokli, Pietiek atzinuši, ka taupības pasākumi, kurus īstenot sācis airBaltic, tās servisu tuvina zemo cenu lidsabiedrību līmenim.
Tiek apgalvots, ka lielāko daļu no laika periodā līdz 2016. gadam konsolidējamajiem 330 miljoniem latu airBaltic iegūs, palielinot ieņēmumus, un tas nenotiks pārsvarā uz izdevumu samazināšanas rēķina. Plānots palielināt ieņēmumus uz lidmašīnu piepildījuma rēķina, padarot efektīvāku airBaltic maršrutu tīklu un cenu politiku.
Lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss marta sākumā preses konferencē atzina, ka zaudējumu apjoms šogad plānots 38 miljonu latu apmērā, savukārt 2013.gadā – 16 miljoni latu. 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 77 miljonu latu zaudējumiem. 2014.gadā plānoti vairs tikai nelieli zaudējumi vai jau atgriešanās pie peļņas.
Lai veiktu šādus finanšu uzlabojumus, ir izstrādāta 27 pasākumu programma. Tā ietver darbinieku skaita samazināšanu par 15% un labāku tranzītsavienojumu izveidi, lai pasažieriem samazinātu laiku, kas tiek pavadīts lidostā.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
