Atrautība no reālās dzīves novedusi pie tā, ka kalpojam Briseles instrukcijām, nevis saviem cilvēkiem
Ringolds Arnītis*19.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvojas vasaras saulgrieži un Līgo svētki. Latvijas laukos tiek pļauta pirmā zāle, un gatavojas raža - graudi, kartupeli, dārzeņi. Tomēr šis pavasaris nav mūsu lauksaimniekus lutinājis. Pavasara sausums ir būtiski samazinājis dažādu augkopības kultūraugu ražu, un lielais sals ir smagi trāpījis pašā augļu koku ziedonī.
Arī katrs augu draugs, kam pieder mazdārziņš, ir izjutis pavasara untumus un negulētas naktis. Bet tāda ir daba, un tāpēc arī lauksaimniecība ir ļoti neprognozējama. Un vēl jau aktīvi darbojas augu kaitēkļi un slimības, kas novārdzinātos augus īpaši nomāc un apdraud. Bet šiem apdraudējumiem katrs var likt pretī savas zināšanas, praksi un iemaņas. Bet ko pretim likt mūsu pašu ierēdņiem, kuri ir sagatavojuši un Briselē saskaņojuši tādus plānus, kas nav balstīti uz agronomiskām zināšanām un ir neizpildāmi?
Viens piemērs. Vai ap lauku malām ir vajadzīgas tādas neapstrādātas 4m joslas, kurās vairosies kaitēkļi un latvāņi? Tas kopumā ir 15 000 km vai 6000 hektāri. No neiegūtās kviešu ražas tie varētu būt ap 50 MILJONI maizes kukuļu. Šādi milzīgi skaitļi situācijā, kad Ukrainā ir karš un pēc Pasaules Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas datiem vairāk nekā 800 miljoni planētas iedzīvotāju katru dienu izjūt badu…
Vai tiešām mums nav citu metožu un risinājumu, kā aizsargāt dabu un rūpēties par vides aizsardzību? Esmu pārliecināts, ka, iesaistot profesionālas organizācijas un ņemot vērā to priekšlikumus, atrodami citi risinājumi, kas nedegradē Latvijas ainavu un negrauj lauksaimnieka galveno misiju - pabarot savu ģimeni un tautu.
Neticība cilvēku godprātībai, kalpošana burtam un atrautība no reālās dzīves ir novedusi pie tā, ka kalpojam Briseles instrukcijām, nevis paši saviem cilvēkiem. Šobrīd lauksaimniecība un lauku attīstība ir zaudējusi savu virzienu un pārvērsta par zinātnē un praksē nepamatotu un nerealizējamu prasību kopumu, kam nav nekādas saistības ar ilgtspējīgu un integrētu saimniekošanas modeli.
Tāpēc ir pēdējais laiks pārskatīt iepriekšējos gados Latvijā radīto prasību kopumu, lai pēc būtības īstenotu ilgtspējīgu un videi draudzīgu saimniekošanu, kā arī novērstu pārmērīgu birokrātiju un praktiskas saimniekošanas kropļojumus. Latvijas Agronomu biedrība ir sagatavojusi savus priekšlikumus un gatava iesaistīties kopējā darbā.
Lai beidzot uzlīst lietus un visiem jauka vasara ar lustīgu līgošanu!
* Latvijas Agronomu biedrības prezidents
Seko mums 
