Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?
Elita Veidemane, Neatkarīgā24.03.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Polijas interneta portāls “wnp.pl” raksta, ka ģeogrāfiskais novietojums, valsts potenciāls un valdības proamerikāniskā attieksme padara Poliju par NATO austrumu flanga līderi. 2023. gadā Polija aizsardzībai tērēja visvairāk attiecībā no visām NATO dalībvalstīm - 3,9% no IKP. ASV šim mērķim tērēja 3,5% no IKP. Uzsvērts, ka austrumu blokā Čehija un Bulgārija pagaidām netiek galā ar 2% piešķiršanu aizsardzībai no IKP. Atgādināts, ka pat Slovākija un Ungārija, par spīti to negatīvajai attieksmei pret militāro palīdzību Ukrainai, turpina modernizēt savas armiju. Baltijas valstu aizsardzības aktivitātes tiek vērtētas kā konstruktīvas un koordinētas.
Jau pērn Polija sāka intensīvi papildināt savu bruņojumu. 2023. gada vasarā Polijas pilsētas Ščecinas ostā tika izkrauti ASV ražotie tanki “Abrams”. Polija turpinās pretraķešu aizsardzības sistēmas “Patriot” iegādes procedūras. No ASV piegādātie tanki tiek dislocēti valsts austrumu daļā. Paredzēts, ka Polija saņems vēl 102 “Abrams” tankus. Līdz šim tos izmantoja ASV jūras kājnieki.
Polija noslēgusi līgumu arī par 250 jaunu, modernāku tanku iegādi. ASV aizsardzības ministrija paziņoja, ka Polija saņems vēl 48 pretraķešu sistēmas “Patriot” un raķešu radarus, kuru kopējā vērtība var sasniegt 15 miljardus dolāru. Polija faktiski ir kļuvusi par bruņošanās līderi Eiropas Savienībā, tā sākusi aktīvi ražot dronus un pretdronu sistēmas, iepērk haubices 2,4 miljardu dolāru vērtībā.
Kas notiek Latvijā? Latvijas militārais budžets 2024. gadā varētu pārsniegt vienu miljardu eiro, bet 2025. gadā - 1,1 miljardu eiro. Visu trīs Baltijas valstu mērķis ir atvēlēt aizsardzībai 3% no IKP . Polijas medijs “wnp.pl” raksta: “Igaunija piešķir 86 miljonus eiro, lai palielinātu sabiedrības spēju tikt galā ar krīzes situāciju. Aizsardzības izdevumiem gada budžetā bija atvēlēti 1,33 miljardi eiro. Savukārt Lietuvas aizsardzības budžets 2024. gadā veidos 2,06 miljardus eiro jeb 2,71% no IKP, ieskaitot 134,8 miljonus eiro, kas iegūti no banku veiktās pagaidu solidaritātes iemaksas. Militārās infrastruktūras attīstībai tiks tērēti 309 miljoni eiro. Gandrīz 645 miljoni eiro tiks izmantoti ieroču modernizācijai un militārajām piegādēm.”
Poļi atzinīgi vērtē Latvijas sekošanu pārējo Baltijas valstu piemēram, pērn atgriežoties pie vispārējās karaklausības sistēmas. Atgādināts, ka Lietuva obligāto militāro dienestu atjaunoja pēc tam, kad Krievija 2014. gadā anektēja Krimu. Lietuvas bruņotajos spēkos ir 15 000 aktīvā dienesta cilvēku un 2400 civiliedzīvotāju. Brīvprātīgajā valsts aizsardzības dienestā, kas atbalsta armiju, ir ap 100 000 rezervistu. Igaunijā, kur tikai 1,2 miljoni iedzīvotāju, ir nelieli aktīvie bruņotie spēki - 6000 karavīru. Taču tai ir rezerves spēki, kuri palielināti no 26,7 tūkstošiem 2023. gadā līdz 43,7 tūkstošiem karavīru. Rezervisti tiks mobilizēti, ja izsludinās karastāvokli.
Krievijas politiķi turpina publiski atgādināt, ka visas bijušās PSRS teritorijas Krievija uzskata par savējām - tā esot bijusī impērijas teritorija, kas nu steidzami jāatjauno. Līdz ar to no Latvijas NBS puses apgalvot, ka Latvija ir tieši tādā pašā drošībā kā Spānija, Francija un Itālija, ir muļķīgi. Nav ziņu, ka Krievijas armijnieki būtu izstrādājuši, piemēram, Sardīnijas vai Korsikas ieņemšanu. Taču attiecībā uz Latviju tādi plāni ik pa brīdim tiek tiražēti sociālajos tīklos. Tāpēc aizvien aktuāli jautājumi par Latvijas reālajām spējām aizstāvēties. Tos esam nosūtījuši Aizsardzības ministrijai.
1. Jau ir pagājis mēnesis kopš paziņojumiem par dronu koalīcijas izveidi. Cik dronu jau ir nodots Ukrainai? Un cik tādu dronu būs Latvijai?
2. 2023. gada 22. jūnijā Saeima pieņēma militārā poligona “Sēlija” izveides likumu, nosakot priekšnoteikumus jauna militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās. Kādā attīstības stadijā ir Sēlijas militārais poligons?
3. Latvija ir parakstījusi līgumu ar ASV par HIMARS raķešu artilērijas sistēmu un munīcijas iegādi par summu 180 miljoni ASV dolāru (164, 2 miljoni eiro). Kad šis līgums tiks realizēts?
4. Janvārī Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Kādā stadijā šobrīd ir šīs līnijas būvniecība?
5. Kad un kurš izstrādās iedzīvotāju civilās aizsardzības plānu? Kad iedzīvotāji tiks informēti par to? Šobrīd neviens nezina, ko darīt iespējamo kara draudu apstākļos.
Seko mums 
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
