Drošības policijas izziņa apliecina Šķēles blefu digitālās TV prāvā
PIETIEK05.06.2013.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Kādreizējais politiķis Andris Šķēle blefojis, tā sauktajā digitālās TV prāvā tiesai paziņojot, ka viņa vārdu patiesīgumu par to, ka viņš, pildot Ministru prezidenta pienākumus, savā birojā Dzirnavu ielā saistībā ar digitalizācijas afēru neesot ticies ne ar Jurģi Liepnieku, ne ar Hariju Krongornu, varot apliecināt apsargi no Drošības policijas, - to apliecina Drošības policijas izziņa, kas nonākusi Pietiekrīcībā.
Kādreizējā Šķēles padomnieka un biroja vadītāja Liepnieka liecībās šajā tiesas prāvā, ko Pietiek jau publicējis, cita starpā minēts, kā pagājušā gada oktobrī Šķēlem tiesā uzdots jautājums - vai laikā, kad viņš pildījis premjera pienākumus, pie viņa birojā ieradies un digitalizācijas projektu pārrunājis tikai Liepnieks vai arī sarunā tāpat piedalījies Šķēles ilggadējā uzticamības persona Krongorns.
Uz šo jautājumu Šķēle paziņojis, ka "Krongorns nevar piedalīties tikšanās, kas vispār nav notikušas, kurās es neesmu piedalījies", turklāt to esot ārkārtīgi viegli pārbaudīt: "Paprasiet valsts Drošības policijai, Ministru prezidenta apsardzei ziņas, viņi reģistrē katru dienu Ministru prezidenta kustību, atrašanos un tikšanos, un jūs saņemsiet apstiprinājumu, ka es neesmu ticies ar J.Liepnieku, būdams Ministru prezidents, Dzirnavu ielā savā birojā, tas ir viegli nodibināms, viegli pārbaudāms fakts, un H.Krongorns tur nevarēja būt ne tik, jo tādas tikšanās nav bijušas."
Šķēle arī paziņojis, ka varot dot labu padomu prokuratūrai: "Es domāju, ka ir jāraksta uz Drošības policiju attiecīgi amatpersonu apsardzes, kā viņi tagad saucas, kaut kāda brigāde, kaut kāds departaments. Un viņi reģistrē Ministru prezidenta kustību, tas ir viņu pienākums. (..) Tā ka to var viegli pārbaudīt, es ieteiktu uzrakstīt pieteikumu un tie dati ir saglabāti."
Taču, kā izrādās, Šķēle, dodot šo "labo padomu" tiesai un prokuratūrai, ir tikai blefojis, - to apliecina Pietiek rīcībā nonākusī Drošības policijas izziņa "dienesta vajadzībām", kurā apliecināts, ka saistībā ar Šķēles paziņojumu "Drošības policijai par to nav informācijas, jo veicot augstāko valsts amatpersonu drošības nodrošināšanu netiek dokumentēta to tikšanās ar citām personām".
Šķēles blefs un līdz ar to arī viņa apgalvojumu nepamatotība tā arī nebūtu nākuši gaismā, ja par to liecībās tiesai nebūtu izteicis klajas šaubas Liepnieks: "Es domāju, ka varu lieliski stādīties priekšā, kas varētu parādīties un kas nekad neparādīsies šādos Drošības policijas pierakstos par Ministru prezidenta kontaktiem. (..) Es esmu pārliecināts, ka trīskārtējais premjers šeit vienkārši liekuļoja un meloja pārliecībā, ka neviens viņa blefu nepārbaudīs."
Kā noprotams no Pietiek jau publicētajām Liepnieka liecībām un Drošības policijas izziņas, tieši pēc Liepnieka izteiktā pieprasījuma šī izziņa, kas tiešām apliecina Šķēles blefu, arī nosūtīta tiesai.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
