Iesaki rakstu: 
Persona, kuru kā nākamo Drošības policijas (DP) priekšnieku sola nosaukt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība), varētu būt DP augsta amatpersona, par kuru līdz šim publiski maz zināms - Normunds Mežviets. Šo Pietiek rīcībā esošo informāciju, kas gūta no vairākiem avotiem drošības dienestos, ministrs Kozlovskis piektdien atteicās apstiprināt vai noliegt. Ministrs arī noliedz DP vadības maiņas saistību ar kompromisiem jaunās valdības veidošanas sarunās, vienlaikus atzīstot, ka par DP priekšnieka apstiprināšanu būs jālemj valdībai, tādēļ jautājums izies saskaņošanu koalīcijā. Pirmdienas rītā Kozlovskis Latvijas televīzijai kā DP priekšnieka amata kandidātu arī tiešām nosauca Mežvietu.
Mežviets, kuru kolēģi DP raksturo kā "inteliģentu vēsturnieku" un "nacionāli noskaņotu", līdz nesenam laikam bijis DP Pretterorisma centra priekšnieka vietnieks. Tomēr šī gada sākumā Mežvieta vadībā DP izveidota jauna pārvalde, kuras kompetencē ir darbības analīze un koordinācija.
Avoti DP uzskata, ka šīs strukturālās izmaiņas notikušas Mežvieta CV papildināšanai, mērķtiecīgi viņu piepulcinot to personu lokam, kas vēlāk varētu kvalificēties DP priekšnieka amatam. Šā gada janvārī Mežviets DP pārstāvēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kad tika apspriesta TV kanāla PBK darbība Latvijas mediju telpā.
Mežviets savu karjeru valsts pārvaldē sācis kā vecākais referents Izglītības un zinātnes ministrijā tālajā 2000. gadā, 2002. gadā viņš strādājis tādā pašā postenī Aizsardzības ministrijā laikā, kad tās valsts sekretārs bija Edgars Rinkēvičs (Vienotība).
Iekšlietu ministrs Kozlovskis Pietiek piektdien atteicās apstiprināt vai noliegt, ka persona, kuru viņš izraudzījies DP priekšnieka amatam ir Normunds Mežviets, aicinot pagaidīt līdz pirmdienai.
Ministrs kategoriski noliedza, ka DP ilggadējā priekšnieka Reinika pēkšņā nomaiņa būtu saistīta ar valdības veidošanas sarunām - pēc viņa vārdiem abi procesi notikuši paralēli tikai sakritības dēļ. Vēl pirms aptuveni pusotra gada Kozlovskis neformālā sarunā ar Pietiek skaidri izteicās, ka aizstāvēs Reiniku pret jebkādu spiedienu un nepieļaus viņa nomaiņu.
Kozlovskis tagad pats atzīst, ka brīdis pirms Latvijas prezidentūras ES sākšanās nav īsti piemērots DP priekšnieka nomaiņai, tomēr Reiniku atrunāt neesot mēģinājis. Sarunas par viņa aiziešanu un pēcteču apspriešana esot sākušās pirms pāris nedēļām, bet Reinika iesniegums saņemts piektdien. Par Reinika aiziešanu no amata piektdienas pievakarē ziņoja LTV.
Ja apstiprināsies informācija par Mežvieta virzīšanu DP priekšnieka amatam, tā būs negaidīta izvēle. Līdz šim tika uzskatīts, ka pirmais uz svītras DP priekšnieka amatam ir Reinika vietnieks Ints Ulmanis. Viņš tiek uzskatīts par Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas favorītu.
Lai gan Kozlovskis noliedz politiskās vienošanās kā DP vadības nomaiņas iemeslu, tieši centienus vienoties par plašāku amatpersonu nomaiņas paketi, kurā ir arī nākamais Ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Valsts prezidents, par valdības sarunu gaitu informēti avoti Pietiek minējuši kā patieso iemeslu šī procesa buksēšanai.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
