FKTK sākusi pārbaudi par „Liepājas metalurga” akciju apmaksu, - dati esot pazuduši
PIETIEK06.02.2013.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sākusi pārbaudi par AS Liepājas metalurgs 2002. gadā emitētajiem 3,3 miljoniem akciju saistībā ar aizdomām, ka šīs akcijas tā arī nav tikušas apmaksātas. Sākotnējā informācija liecina – Liepājas metalurgs paziņojis, ka tā rīcībā neesot nekādu datu par šo darījumu.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošais FKTK ziņojums, saistībā ar aizdomām, ka 2002. gadā nav tikuši apmaksāti 3,3 miljoni jaunemitēto uzņēmuma akciju, komisija pieprasījusi Liepājas metalurgam iesniegt „dokumentus, kas apliecina 3 300 000 jaunemitēto akciju, no kurām parakstītas tika 2 805 000 akcijas, apmaksu”.
Uz šo pieprasījumu FKTK saņēmusi Liepājas metalurga atbildi, - uzņēmums norādījis, ka „attaisnojuma dokumenti par minēto darījumu neatrodas akciju sabiedrības rīcībā, jo saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 10. pantā noteikto attaisnojuma dokumentu glabāšanas termiņš ir pieci gadi”.
No šīs atbildes izrietēja, ka, ja arī iespaidīgais akciju daudzums ir ticis apmaksāts, šī apmaksa veikta, izmantojot skaidru naudu vai kādu netradicionālu maksāšanas līdzekli, jo pretējā gadījumā nebūtu nekādu grūtību iegūt bankas maksājuma dokumentu kopiju.
Tāpat arī Liepājas metalurgs kā attaisnojumu minējis faktu, ka „akciju sabiedrības gada pārskatu par 2003. gadu, kurā bija redzams apmaksātais pamatkapitāls Ls 16 981 033.00 apmērā, 10.07.2004. apstiprināja akcionāru sapulce, kurā personīgi piedalījās akcionārs K. Lipmans un balsoja "par"”.
Kā izriet no FKTK ziņojuma, to Liepājas metalurga paskaidrojums nav apmierinājis, un komisija uzskata, ka tā „joprojām nav ieguvusi dokumentus, kas apliecinātu, ka 2002. gadā jaunemitētās 3 300 000 akcijas, no kurām parakstītas tika 2 805 000 akcijas, tikušas apmaksātas”.
Pašlaik FKTK pieprasījusi Liepājas metalurgam sniegt papildu informāciju. Vienlaikus FKTK lūgusi arī uzņēmuma pašreizējai vadībai opozīcijā esošajam akcionāram Kirovam Lipmanam sniegt viņa rīcībā esošas ziņas, kas varētu likt „apšaubīt AS Liepājas metalurgs norādīto par tās apmaksāto akciju pamatkapitālu Ls 16 981 033.00 apmērā”.
Liepājas metalurga vadība trešdien nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu Pietiek jautājumu saistībā ar FKTK sākto pārbaudi un pazudušajiem datiem.
Kā zināms, pēc gadiem ilgām nesaskaņām Liepājas metalurga lielo akcionāru starpā tiesā tiek izskatīta arī Lipmana prasība pret Sergeju Zaharjinu, kam oficiāli pieder 49% uzņēmuma akciju.
Lipmans vēlas no Zaharjina atgūt 11,5% jeb 1 950 550 uzņēmuma akciju 1,95 miljonu latu nominālvērtībā, kuras viņš Zaharjina valdījumā uz mutiskas vienošanās pamata uz laiku esot nodevis 2003. gada septembrī.
Tas esot darīts, lai Zaharjins vienpersoniski varētu tikties ar sadarbības partneriem un kontrolēt visus uzņēmuma attīstības projektus. Taču akcijas viņam esot nodotas tikai uz laiku, bet, kad Lipmans 2009. gadā pēc uzņēmuma modernizācijas plānu apstiprināšanas sācis akcijas atprasīt, Zaharjins tās esot atteicies atdot.
Savukārt Zaharjins intervijā laikrakstam Dienas Bizness ir paziņojis, ka šī tiesvedība viņam esot pārsteigums, bet „varbūt pat labi, ka tiesa izšķir šo lietu un pieņem juridiski pamatotu lēmumu”.
Foto no Liepājas metalurga mājas lapas
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
