Ģenerālprokurora amata kandidātam padevies brīnumains auto darījums? Nē, nav pieticis deklarācijas aizpildīšanas prasmju
PIETIEK19.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja ticēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, LR ģenerālprokurora amata kandidāta Jura Stukāna 2018. gada amatpersonas deklarācijā ierakstītajam, rodas iespaids, ka viņam padevies brīnumains auto darījums, vecu VW Passat pārdodot par gandrīz 22 tūkstošiem eiro. Patiesībā gan skaidrojums ir cits – augstajai amatpersonai ir pietrūcis deklarācijas aizpildīšanas prasmju.
Kā rāda Stukāna iesniegtās amatpersonas deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, vēl 2017. gadā Stukāna īpašumā bija 2006. gada izlaiduma automašīna Volkswagen Passat, kas bija reģistrēta 2015. gadā.
Savukārt 2018. gadā, kā rāda Stukāna amatpersonas deklarācija, vecā automašīna ir pazudusi, bet vietā nācis jauns – 2018. gada izlaiduma, valdījumā esošs Nissan Qashqai. Pēc visa spriežot, tagadējais ģenerālprokurora amata kandidāts noslēdzis līzinga līgumu, taču... nekas tāds viņa deklarācijā nav atrodams.
Vienīgais 2018. gada darījums, ko deklarējis Stukāns, ir viņa oficiālo ienākumu līmenim pietiekami iespaidīgs „pārdevums”, kura summa norādīta 21 750 eiro apmērā, radot iespaidu, ka par šādu summu tiesnesim izdevies pārdot savu divpadsmitgadīgo auto, kura reālā tirgus cena nepārsniedz 3000 eiro.
Situāciju vēl nesaprotamāku padara fakts, ka nav minēts arī noslēgts līzinga vai kāds cits līgums, kas izskaidrotu jaunās automašīnas parādīšanos, savukārt pie gūtajiem ienākumiem Stukāns minējis 2500 eiro lielu „ienākumu no īpašuma pārdošanas” SIA Skandi Motors.
Pats Stukāns skaidro, ka ar viņa amatpersonas deklarācijās uzrādītajiem faktiem viss esot kārtībā – viņš noslēdzis līzinga līgumu par 21 750 (kas deklarācijā uzrādīts kā „pārdevums”), savukārt veco auto dīlerkompānijai pārdevis kā iemaksu – par 2500 eiro. To apliecina arī Stukāna uzrādītais līzinga līgums.
Tiesa, Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka šāds uzrādāmo datu traktējums nav uzskatāms par adekvātu. Tiesnesis rīkojies pareizi, deklarācijas punktā “Ienākumi” norādot gūto ienākumu no savas automašīnas pārdošanas – tātad šajā gadījumā 2500 eiro.
Taču papildus tam deklarācijas punktā “Darījumi” obligāti jānorāda līzinga līgums ar līzinga kompāniju (banku) par kredīta automašīnas iegādei piešķiršanu un automašīnas pirkuma līgums. Ne vienu, ne otru Stukāns nav uzrādījis, tā vietā minot mistisko „pārdevumu”.
Pats ģenerālprokurora amata kandidāts pēc šī VID skaidrojuma atbild: „Es pārbaudīju deklarāciju par 2018.gadu, un tur ir norādīts ienākums 2500 par mašīnas pārdošanu, arī ir norādīts līgums par nomu (pirkuma-atpakaļpirkuma līgums) parāds bankai.”
Tiesa, ikviens VID publiskās datu bāzes izmantotājs var pārliecināties, ka nekāds „līgums par nomu (pirkuma-atpakaļpirkuma līgums)” publiskajā Stukāna amatpersonas deklarācijā nav norādīts vēl joprojām.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
