Kails spalvains vīrietis, jūras desantnieki un citi mani ekstrēmie piedzīvojumi Latgalē
Viesturs Kairišs01.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
VIĻĀNI! Latvijas valstiskuma un drošības katastrofa! Kad pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām uzvarējušo partiju pārstāvji publiski pauda satraukumu par vēlēšanu rezultātiem Latgalē un solījās «uzrotījuši piedurknes» sākt strādāt pie situācijas normalizēšanas, tad ticiet, tie bija meli! Tā bija publiska retorika, un man tiešām nav ticības, ka mūsu vara spēj pasargāt mani, manu ģimeni un citus latgaliešus, tai skaitā etniskos krievus, no iekšējiem drošības apdraudējumiem.
Kaut vai divu dienu piedzīvotais - vakar braucu cauri Viļāniem, dodoties uz kapusvētkiem, un redzu centrā sapulcējušos kādu bariņu vīru Krievijas jūras desantnieku formās ar zvaigznēm pie cepurēm un karogiem, kas uz to brīdi nebija atritināti.
Kaut blakus man sēdēja māte, es riskēju piebraukt viņiem klāt un jautāju, vai viņi ir sajukuši prātā un zaudējuši realitātes sajūtu? Izvērsās man neilga polemika ar latgaliski runājošu cilvēku, aicināju viņus pamest šo vietu un doties mājās, jo tūlīt noteikti atbrauks Drošības policija un visus apcietinās. Šķīrāmies mierīgi. Liels pārsteigums bija vakar lasīt internetu un, redzēt, ka par šo notikumu nav nekādas informācijas.
Šodien galvenajā TOP veikalā, man ienākot, pie kases iepirkās pilnīgi kails spalvains vīrietis (un viņu apkalpoja!!!). Tieši aiz viņa rindā stāvēja trīs mazas meitenītes ar saviem saldējumiem. Vēl rindā bija vīrieši, kuriem laikam likās, ka tas ir normāli, katrā ziņā viņi neko nedarīja.
Kad es sāku bļaut pa visu veikalu, vīrietis ātri aizmuka, un pēc piecām minūtēm ieradās izsauktais apsargs, kurš ar mani runāja krieviski, kad sāku skaļi protestēt un pieprasīju runāt latviski, man piesējās vēl daži krievvalodīgie.
Sāku brēkt, kas te vispār notiek, kādā valstī mēs dzīvojam! Kas te vakar bija par desantnieku svētkiem, pagriezās cita kasiere un man atgādināja, ka mēs dzīvojam brīvā valstī, un ka te katrs var paust savu viedokli. Jā, BRĪVĀ VALSTĪ!
Gribu, teikt, ka es kopumā cienu Viļānu TOP pārdevējas, tās vienmēr ir laipnas un vienmēr runā latgaliešu vai latviešu valodā (un man pilnīgi nav problēmu, ka daudzas pēc etniskās piederības ir krievietes), bet kopējā situācija man liekas vairāk nekā draudīga. Man reāli bail, ka pēc šī publiskā ziņojuma mani bērni un ģimenes sievietes var tikt apdraudētas, kaut vai apmeklējot Viļānu veikalus vai arī vienas paliekot mājās laukos.
Bail par izdauzītiem logiem, bet tie jau ir sīkumi. Visvairāk man bail par Latvijas valsti. Viļāni ir īstā Latvijas vizītkarte. Kariņa kungs, kad jūs pēdējo reizi bijāt Viļānos vai Latgalē? Rinkēviča kungs, Krāslavu uz jūsu vizīti noteikti uzspodrināja spoži. Varbūt ir vērts negaidīti iegriezties ne tikai glaunās Rīgas uzkodu vietās, bet arī kādā Latgales miestā. Piemēram, Viļānu vienīgajā automazgātavā, kur šovasar apkalpojošais cilvēks lūdza, vai es nevarētu pāriet uz krievu valodu. Nācās pieklājīgi braukt prom. Jo publisko pakalpojumu sfērā šādi teksti man nav pieņemami.
Kučinska kungs, kā tur ir ar mūsu visu iekšējo drošību? Man liekas, jūs ar savu pragmatisko lēnprātību, mieru un saimniektēva harmoniju īsti neatbilstat tik dinamiskam amatam kā Latvijas iekšlietu ministrs. Varbūt pienācis laiks atzīt, ka netiekat galā ar saviem pienākumiem, un demisionēt?
Un ko darīt man šeit Viļānu pagastā? Savas un ģimenes drošības dēļ bēgt uz Rīgu? Kas mūsu brīvajā valstī mūs aizsargās?
Munu jaunu dīnu zeme,
Seņ es tevis naredzēju.
Sapynūs tik tu maņ ruodīs,
Kad es guļu vaļā acim.
Seko mums 
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
