Kalnmeiers nespēj paskaidrot, kāpēc ar ziņām par KNAB noziedzīgajām darbībām nav vērsies tiesībsargāšanas iestādēs
PIETIEK19.05.2015.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Divu dienu laikā ne ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, ne kāds cits Ģenerālprokuratūras pārstāvis nav spējis paskaidrot, kāpēc ģenerālprokurors ar viņa rīcībā esošajām ziņām par "neretām" Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku noziedzīgām darbībām nav vērsies tiesībsargāšanas iestādēs.Pietiek jau ir vērsies pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, aicinot sākt pārbaudi par faktiem, kas it kā esot Kalnmeiera rīcībā, un nopratināt ģenerālprokuroru, lai tad izlemtu par kriminālprocesa sākšanu.
Kā Pietiek jau informējis, svētdien atkārtotas amatā iecelšanas procedūras priekšā stāvošais ģenerālprokurors Kalnmeiers TV3 pauda ziņas, ka KNAB darbinieki esot izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības.
Nekavējoties pēc šī paziņojuma Pietiek vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sniegt informāciju, tieši par cik gadījumiem, kad KNAB darbinieki izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības, Kalnmeiers ir bijis informēts.
Tāpat Pietiek lūdza minēt gan to, kad tieši ģenerālprokurors saņēmis ziņas par katru no šiem gadījumiem, gan to, vai par katru no šiem gadījumiem, kad notikusi pretlikumīga rīcība, Kalnmeiers ir ziņojis tiesībsargāšanas iestādēm.
Pietiek arī lūdza precizēt - ja ģenerālprokurors ir ziņojis, tad kādām tiesībsargāšanas iestādēm ziņots par katru no šiem gadījumiem, kādā formā, kāds ir bijis ziņošanas iznākums, bet, ja ne, tad kādu tieši iemeslu dēļ ģenerālprokurors nav informējis tiesībsargāšanas iestādes par viņa rīcībā nonākušām ziņām par noziedzīgiem nodarījumiem.
Taču divu dienu laikā ne Kalnmeiers, ne kāds cits Ģenerālprokuratūras pārstāvis nespēja vai nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem, un Pietiek otrdien nācās vērsties pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža ar oficiālu iesniegumu - līdzīgu tam, pēc kura saņemšanas Valsts policija sāka resorisko pārbaudi par advokāta Romualda Vonsoviča rīcībā it kā esošām ziņām par gatavotiem noziegumiem pret Latvijas valsti.
Šajā iesniegumā Pietiek pārstāvis Ķuzim min, ka "šā gada 17. maijā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers telekanālā TV3 pauda ziņas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki esot izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības.
Tas nozīmē, ka minētās personas - Ē. Kalnmeiera rīcībā ir ziņas par vairākkārt veiktām pretlikumīgām, noziedzīgām darbībām, ko veikušas valsts amatpersonas - KNAB darbinieki - un par kurām minētā persona - Ē. Kalnmeiers, iespējams, nav ziņojis tiesībsargāšanas iestādēm.
Ar šo aicinu nekavējoties nopratināt minēto Ē. Kalnmeieru, lai noskaidrotu minēto noziedzīgo darbību raksturu un veicējus, kā arī to, vai minētais Ē. Kalnmeiers jau ir ziņojis par viņam zināmām noziedzīgām darbībām tiesībsargāšanas iestādēm.
Ja noskaidrosies, ka Ē. Kalnmeiera sniegtajām ziņām ir pamats, aicinu nekavējoties sākt kriminālprocesu saistībā ar viņa minētajām noziedzīgajām darbībām, kā arī sākt kriminālprocesu par minētās personas rīcību, pašai neziņojot par noziedzīgām darbībām".
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
