Iesaki rakstu: 
Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas, bet par elektrību mums jāmaksā vairāk nekā tiem, kuriem to pārdodam, mums pieder AirBaltic, bet... pa lēto tā lido no kaimiņzemēm.
Ja valsts pilsoņiem nav privileģēta stāvokļa, tad viss notiek pēc savienoto trauku principa un viss pieder visiem, pēc sliktākā scenārija mēs esam spiesti uzturēt arī kādu citu biznesus.
Visvieglāk cilvēkam atņemt to, par ko cilvēks nemaz neaizdomājas, ka tas viņam pieder, kā uzskatāmāks piemērs ir nevis meži vai spēkstacijas, bet... piemēram, pensiju iemaksas.
Šīs tēmas mērķis ir norādīt uz tām vērtībām, kas mums vēl pieder, bet kuru kontroli mēs pārāk vieglprātīgi uzticam politiskiem diletantiem vai superpersonām, kas mūs pašus uzskata par īpašumu un līdzvērtīgi šim uzskatam arī visu, kas mums pieder, uzskata par savu.
Zinātnieku aprindās mēdz teikt, ka viena no pamatlietām, ar ko cilvēka intelekts atšķiras no dzīvnieka, ir tā, ka cilvēks māk uzdot jautājumus, bet dzīvnieks vien augstākajās tā attīstības pakāpēs spēj atbildēt uz tiem.
JAUTĀJUMI:
- Kas mums patiešām pieder?
- Kas būtu jādara, lai mēs paši labāk varētu kontrolēt savus grūti aptveramos īpašumus?
Seko mums 
