Kas un kā vēlas izshēmot Jelgavas novada poliklīniku (ZVC) jeb Lasmaņa erotiskā skandāla patiesais iemesls
Jānis Vinters*01.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augsti godātie, vēlamies jums izstāstīt, kā 20 gadu garumā ar partijas ZZS svētību no “Zemgales veselības centra” (ZVC) tika izshēmota nauda. Kā arī to, ka tieši tagad ar ZZS atbalstu novada veselības centru mēģina “prihvatizēt’’ mazākuma akcionāri par cenu, kuru paši ietekmējuši, jeb sviestmaizi. Vēlamies piebilst, ka šis ir Jelgavas novada vadītāja Lasmaņa “erotiskā” skandāla patiesais iemesls (mūsu biedrības biedri publicēja to video, šis nav Lasmaņa aizstāvības raksts, viņš ir zemisks, liekulīgs politbiznesmenis, par viņu būs raksti citreiz). Pirms mēs jums izstāstām, kā un kāpēc tas notika, vēlamies jums pateikt dažus faktus.
1. Veselības centra 88% akciju (kapitāldaļu) pieder Jelgavas novadam. ZVC bez jebkādām šaubām ir novada nodokļu maksātāju īpašums. 20 gados Jelgavas novada iedzīvotāji nesaņēma nekādu labumu no šī īpašuma, Jelgavas novads pat nesaņēma nevienu santīmu no šī īpašuma. Pirms 20 gadiem vienīgais veselības centra īpašnieks bija pašvaldība.
2. Kopš 2004. gada par vienīgajiem valdes locekļiem strādā Gundars Prolis un Mārīte Sproģe. Kuri ir arī māte un dēls. 2022. gadā algās Gundars saņēma 81 000 EUR, Mārīte 75 000 EUR. Viņi ir vienas no retajām (ja ne vienīgās) valsts amatpersonām Latvijā, kuras pašas var lemt par savu algu palielināšanu, prēmiju izmaksu utt. Gundars arī piestrādā divās Jūrmalas ārstniecības iestādēs un pelna, ne sliktāk.
3. Pārējie 12% pieder kompānijai “Kapitāla pārvaldes sistēmas SIA’’, kuras valdes loceklis ir cits Prolis, ZVC valdes locekļa Gundara Proļa dēls. Šī kompānija šogad no pilnsabiedrības kļuva par SIA un pieder divām citām kompānijām.
A) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Manas Mājas Saimnieks", 40003681225. Šī kompānija pieder Uģim Černajam, kas ir “čaulas’’ kompānija ar 890 000 EUR parādsaistībām, 0 darbiniekiem. Ar pēdējo 3 gadu ienākumiem no darbības (ne peļņu) 2023. gadā 1400 EUR, 2022. gadā 430 EUR, 2021. gadā 400 EUR. Jelgavas vidējais bezpajumtnieks ienākumos no pudeļu vākšanas apgroza vairāk nekā šī kompānija. Čaulas kompānijas īpašnieks šobrīd ir Uģis Černajs, kas, šķiet, ilgstoši bija slēpies aiz citām personām un citiem uzņēmumiem – SIA “SBMB”, SIA “Hadsona nams”. Publiskajā telpā ir rodamas ziņas par personas saistību ar bijušo valsts kontrolieri Raiti Černaju un Vidzemes tirgus skandālu.
B) SIA "ELVIS M", kura pieder Gundaram Prolim un Andrim Glāzītim. 2003.gadā kokapstrādes uzņēmumu “ELVIS M” iegādājas 19 gadus vecs jaunietis Jānis Čakste, uzņēmums pārtop par slimnīcu operatoru. Ticams, ka Andris Glāzītis ar padomiem savam māsas dēlam Jānim neskopojās. Šķiet, Jānim apnika klausīties padomos, un par SIA “ELVIS M” īpašniekiem 2006.gada 13.sepembrī kļuva Gundars Prolis un Andris Glāzītis. Dažus gadus pēc ienesīgā līguma noslēgšanas Jānis Čakste izdomāja atbrīvoties no uzņēmuma, un tas nonāca Gundara Proļa un Andra Glāzīša īpašumā. Gundara Proļa amatpersonas deklarācijās darījums nav atrodams.
3. Jelgavas novada domes sēdē 2024.gada 21.martā neizdevās noskaidrot personu, kura būtu redzējusi novadam piederošā uzņēmuma izdevumu un ienākumu atskaites. Un tās tas, šķiet, ir bijis 20 gadu laikā, novadam nav iesniegta pilnā izdevumu/ienākumu atskaite, novadā neviens nezina, ko Prolis ar savu māti darījuši ar novada īpašumu, ko pirkuši, par kādu cenu, kāpēc utt.
4. ZVC amatpersonas (Gundars Prolis) ir veikušas izmaiņas ZVC statūtos, kas uzliek par pienākumu Jelgavas novadam pārdot mazākuma akcionāram (Gundaram Prolim) ZVC par vērtētāja noteiktu cenu, nevis godīgu cenu izsolē. Sanāk, ka pircējs, kuram ir pirmpirkuma tiesības, ietekmē darījuma cenu. Starp citu, Interešu konflikta likuma ierobežojums kapitāldaļu turētāja pārstāvim trīs gadus pēc pienākumu pildīšanas AIZLIEDZ iegūt kapitālsabiedrības kapitāldaļas.
Notiek aktīva kampaņa, lai šo shēmu leģimitizētu. Iespējams, par šo “mazgāšanas kampaņu’’ arī maksāja veselības centra pacienti un novada nodokļu maksātāji.
5. Visas šīs shēmas un labuma gūšanas darbības 20 gadu garumā ir notikušas ar ZZS politiķu Ziedoņa Caunes (pasliktinājās veselība, viņš devās citos medību laukos, nesagaidījis nokļūšanu aiz restēm), Līgas Lonertes (novada izpilddirektore) un daudzu citu ZZS deputātu politisko aizsardzību. Pat šobrīd izskatās, ka ar ZZS saistītie cilvēki veic PR kampaņu, lai ļautu Proļu ģimenei “noprihvatizēt’’ Jelgavas novada īpašumu par sviestmaizi un noslēpt visas shēmas kas bijušas 20 gadu garumā.
6. Sliktākais scenārijs, kas var notikt ZZS politiķiem, ir, ka pie novada (sabiedrības) nokļūst visu izdevumu/ienākumu atskaite, kas uzrādītu shēmas un “otkatus’’ 20 gadu garumā. Tādēļ ZZS vēlas, lai ZVC’’ noprihvatizē’’ par sviestmaizi Proļu ģimene un draugi un visi pierādījumi pazūd.
7. Jelgavas novada iedzīvotāji Proļu ģimenes un draugu uzņēmumam ir samaksājuši avansa maksājumos vismaz 789 152 EUR par sava īpašuma “īri’’ pašiem no sevis (kas teorētiski nav pat iespējams). Iespējams, ka samaksātais avanss būs jāatdod.
8. Klīst stāsti, ka mazākuma akcionārus pārstāv tas pats juridiskais birojs, kurš agrāk pārstāvēja novada intereses, mednieka intereses un piedalījās šīs shēmas uzturēšanā daudzu gadu garumā:
9. Šobrīd novada domē notiek cīņa - kuri politgrupējumi saņems valdes locekļu vietas ZVC (un grandiozas algas).
Kā novads nokļuva situācijā, kur divas amatpersonas pilnīgi pārņēmušas novada īpašumu un rīkojas ar to kā ar savu kabatu?
20 gadus atpakaļ (2003. gadā) rajona padome dome noslēdza koncesijas līgumu ar svaigi dibināto “Kapitāla pārvaldes sistēmas” (turpmāk tekstā - KPS) par ZVC (tolaik - Jelgavas rajona slimnīcu) ar ikgadēju maksājumu līdz 10% apmērā no apgrozījuma pašvaldības kapitālsabiedrībai.
Maksājuma apmērs ir noteikts „līdz”, var arī nemaksāt, bet gadu desmitiem ir maksāti tūkstoši EUR avansā, nesaņemot pretī neko. ZVC nav jāsniedz atlaides novada iedzīvotājiem, nav jāmaksā dividendes novadam. Nav jādara pilnīgi nekas, kas radītu kaut kādu labumu novada iedzīvotajiem.
KPS nav jāmaksā novadam par telpu īri, zemi, tieši pretēji, novads maksā “KPS’’ par savu zemi, saviem resursiem utt., kas ir pilnīgs absurds, muļķība un ir nesaimnieciska rīcība no novada puses. Prolis & Co izveidoja līgumu, ar kuru KPS paši var izlemt, kā rīkoties ar mantu, paši lemt savas algas, paši sev apmaksāt ceļojumus, apmācības, likt amatos radus un draugus, iepirkt preces un pakalpojumus no saviem radiem un draugiem, un ZZS cilvēkiem (ZVC grāmatvedis ir ZZS biedrs (bijušais?), kurš ilgstoši bija ZZS kontrolētā novada komunālā uzņēmuma valdes loceklis). KPS nav jāsniedz (nav iesniedzis) pilnīgas atskaites par tēriņiem, to pamatojumu.
Kā valsts amatpersonas pretlikumīgi ieguva 12% novada īpašuma akciju, kurā pašas bija amatpersonas?
Atgādinām, ka Prolis un viņa ietekmē esošais uzņēmums ir valsts amatpersona, kurai ir aizliegts iegūt īpašumā sevis “pāraudzīto’’ organizācijas mantu. Uzņēmums – amatpersona, jo uzņēmums pilda tos darbus, ko ir tiesīga veikt tikai amatpersona.
Īsumā: KPS piesaistīja ZVC īrnieku, bet īrnieka ieguldīto naudu telpu remontā noformēja kā savējo un izkrāpa 12% no novada īpašuma. Šī shēma notika aptuveni šādi (atgādinām, ka KPS nav iesniedzis pilnās izdevumu/tēriņu atskaites).
“ZVC 2004.gada pārskata 20.lp. ir norādīts – renovācijas ieguldījums SIA “Dialīzes centrs” telpās, akts par koncesionāra veikto un piesaistīto investīciju nodošanu un pieņemšanu SIA “Dialīzes centrs” 2004.gada pārskata 4.lp. norādīts, ka saņemto aizdevumu ieguldīja īrēto slimnīcas telpu renovācijā Zemgales prospektā 15 Jelgavā, 12.lp. ir norādītas veiktās telpu renovācijas izmaksas LVL 59 900, kā arī 14.lp var konstatēt ilgtermiņa aizņēmuma devēju - “Dializes centras”. Šo ZVC 2004.gada pārskatu ir parakstījuši ZVC valdes locekļi Mārīte Sproģe un Gundars Prolis.
Gada pārskatā sniegtā informācija liecina, ka SIA “Dialīzes centrs” ir noslēgusi nomas līgumu ar ZVC un veicis nomāto telpu remontu. PS KPS, nomnieka veikto telpu remontu ir uzdevis par saviem ieguldījumiem ZVC pamatkapitālā un nekādā veidā nav veicis jauno kapitāldaļu apmaksu ar naudu (vai jebkādus citus ieguldījumus), kā to paredz likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 131.panta pirmās daļas 1.punkts un 132.panta pirmās daļas 3.punkts, kā arī 2005.gada 8.septembra pamatkapitāla palielināšanas noteikumu 3.1.punktā ietvertās atsauces uz ārējo normatīvo aktu normām. PS KPS vienīgie ienākumi no saimnieciskās darbības ir ZVC maksājumi LVL 7202, pamatkapitāls LVL 2000 un aizņēmumi LVL 3616, tātad nav līdzekļu, lai investētu LVL 59 900. Kapitāldaļu turētāja pārstāvim un ZVC valdes locekļiem būtu jāvērtē ļoti kritiski – PS KPS iespēja investēt LVL 59 900. Tomēr šāda rīcība nav sekojusi, jo PS KPS pilda ZVC kapitāldaļu turētājā pārstāvja pienākumus un PS KPS patiesā labuma guvējs ir ZVC valdes loceklis Gundars Prolis, otrs valdes loceklis ir viņa māte Mārīte Sproģe.
KPS fiziski nebija naudas, ko ieguldīt. Summas, ko ieguldīja “Dialīzes centrs’’, ir pilnīgi vienādas ar tām, kuras it kā ieguldīja Prolis ar saviem draugiem.
Tātad fiksējama ZVC valdes locekļu nolaidība, bezdarbība, personiskā ieinteresētība, kā rezultātā tika pieļauta prettiesiska pamatkapitāla palielināšanas noteikumu sagatavošana, kā rezultātā KPS, kuras vienīgais ienākumu avots ir ZVC maksājumi, iegūst ZVC kapitāldaļas bez ieguldījumu veikšanas. Gada pārskati ir publiski un aplūkojami https://info.ur.gov.lv .
Kā novadā pie varas esošā ZZS partija un izpilddirektore Līga Lonerte aizstāvēja un aizstāv šo novada īpašuma izshēmošanu.
Lonerte šīs shēmas atbalstīšanā ir iesaistīta no vismaz 2010. gada. Pēc tam ir daudz citu balsojumu, bet, lai jūs negarlaikotu, mēs ieliksim tikai pirmo.
2010.gada 25.augusta domes sēdes darba kārtības 31.jautājums “Par atlīdzības apmēra noteikšanu koncesionāram PS „Kapitāla pārvaldes sistēmas” Lēmumu atbalstīja, t.i. par balsoja - Ziedonis Caune, Edgars Turks, Uldis Reinbergs, Sandra Viniarska, Aivars Naglis, Vitālijs Jakovels, Aigars Strupulis, Ginta Avotiņa, Aija Tračuma, Ilze Vītola, Jānis Kapcjuhs, Līga Lonerte, Inta Savicka, Rita Čigāne, Jānis Kalviņš, Juris Lavenieks. Noteikt koncesionāram PS „Kapitāla pārvaldes sistēmas” 2010.gadā avansā izmaksājamo atlīdzību par koncesijas resursu pārvaldīšanu 2% (divu procentu) apmērā no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jelgavas rajona slimnīca” faktiskās neto apgrozījuma summas 2009.gadā (Ls 1133461) , tas ir Ls 22669. Atlīdzība izmaksājama no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Zemgales veselības centrs” līdzekļiem.
Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte amatā ir iecelta ar 31.01.2018. domes sēdes lēmumu un izpilddirektora pienākumus pilda no 2018.gada 1.februāra.
Šajā laika periodā Jelgavas novada dome ir pieņēmusi lēmumus par maksājumiem no pašvaldības kapitālsabiedrības ZVC līdzekļiem PS KPS par pienākumiem, kurus pēc noteikumiem (likumiem) jāpilda pašvaldības amatpersonām (domes priekšsēdētājam vai izpilddirektoram). Domes sēžu protokolos kā klāt esoša domes sēdē ir norādīta pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte
27.07.2022. domes sēde Nr.29, darba kārtības jautājums Nr.40, izmaksājamā summa EUR 84 947,78; 26.05.2021. domes sēde Nr.8, darba kārtības jautājums Nr.18, izmaksājamā summa EUR 71 365,79; 27.05.2020. domes sēde Nr.11, darba kārtības jautājums Nr.12, izmaksājamā summa EUR 66 783,66; 31.07.2019. domes sēde Nr.13, darba kārtības jautājums Nr.33, izmaksājamā summa EUR 57 586,14; 27.06.2018. domes sēde Nr.8, darba kārtības jautājums Nr.22, izmaksājamā summa EUR 49 457,84.
Tādējādi ne tikai ZZS ir iesaistīti šinī shēma, bet arī pati Līga Lonerte, nepildot savus pienākumus, personīgi ir atbildīga par šo novada apkrāpšanas shēmu.
* Pretkorupcijas un pretkrāpšanas biedrība – Rītdienai. https://www.facebook.com/Ritdienai
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
