Latvijas Ārstu biedrība aicina medijus pārtraukt veselības nozares demonizāciju
Latvijas Ārstu biedrība06.11.2019.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vēršas pie Latvijas Televīzijas un sabiedriskajiem medijiem, kā arī visiem plašsaziņas līdzekļiem ar aicinājumu uzsākt objektīvu diskusiju par situāciju veselības aprūpē un nozarē strādājošo atalgojumu. Veselības aprūpe ir viena no valsts nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, tāpēc tās tālāka demonizācija nav pieļaujama!
Veselība ir mūsu vislielākā bagātība, kura ir jāvairo. Tam ir vajadzīgi labi profesionāļi un pacienti, kuri ir zinoši un atbildīgi par savu veselību. Veselības aprūpes un katra cilvēka veselība nākotnē ir atkarīga no sadarbības. Latvijas sabiedriskajos medijos izplatītā vienpusējā un nekorektā informācija, kas pretendē uz analītisko žurnālistiku, iznīcina šādas sadarbības nākotni un pretnostata pacientus un veselības aprūpē strādājošos.
LĀB uzskata, ka nav pieļaujami, ka par nodokļu maksātāju naudu tiek maldināta un šķelta sabiedrība, kā arī grauta veselības aprūpes nozares un tajā strādājošo reputācija. Tāpēc veselības nozares profesionālās organizācijas, tajā skaitā LĀB, ir atvērtas sadarbībai ar medijiem, lai nodrošinātu precīzas, patiesībai atbilstošas informācijas sniegšanu.
Svarīgi uzsvērt, ka iepriekš plānotais un tik ļoti nepieciešamais atalgojuma pieaugums nākamgad bija plānots medicīnas personām, kuras saņem mazākās jeb minimālās likmes. Proti, tiek paaugstināta minimālā pieļaujamā likme par pilnu darba slodzi, bet, ja konkrētā persona saņem lielāku atalgojumu, tad palielinājums absolūtos skaitļos nemainās un procentuāli ir mazāks. Piemēram, rezidenta likme par slodzi ir 950 EUR, klāt bija plānoti 20% jeb 190 EUR. Savukārt, ja ārsts saņem, piemēram, 1500 EUR, tad maksimāli iespējams palielinājums būtu tie paši 190 EUR, bet procentuāli 12,7%.
Mediju vajadzībām LĀB ir apkopojusi Latvijas veselības aprūpes aktuālo statistiku sk. zemāk:
Vidējais ārsta vecums Latvijā – 53 gadi
- 58,8 % ārstu Latvijā ir vecāki par 50 gadiem
- Vidējais māsu vecums Latvijā – 48 gadi
- 50,7 % māsu Latvijā ir vecākas par 50 gadiem
- Ģimenes ārstu vidējais vecums Latvijā – 54 gadi
- 75,3 % ģimenes ārstu Latvijā ir vecāki par 50 gadiem, piemēram, Vidzemes reģionā 30 % ģimenes ārstu ir pensijas vecumā
- NMPD strādājošie ārsti, ārstu palīgi un māsas mēnesī vidēji strādā 30 virsstundas
- NMPD vienā mēnesī tiek nostrādātas 60 000 virsstundas
- 68 % veselības nozarē strādājošo strādā virsstundas, lai saņemtu algu, kura sedz tikai pieticīgākos ikdienas izdevumus
- Mēneša bruto darba samaksa veselības un sociālajā nozarē Latvijā ir 1108 eiro (dati par 2019.gada 2.ceturksni).
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
