Latvijas radio nemākulīgi mēģina anonimizēt prokuroru – plaģiatoru Cinkmani, kurš, pārliecināts par neatpazīstamību, noķēza prokuratūru un kolēģus - citus prokurorus

Lato Lapsa
11.06.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Šis ir Latvijas radio sižeta fragmenta atšifrējums, kurā uz Indras Sprances jautājumiem atbild „anonīmais prokurors Jānis”:

Žurnāliste: Balss ir mainīta un sauksim viņu par Jāni.

Anonīmais prokurors: Apgabala līmeņa prokuratūras tiešā veidā vairs neuzraudzīs kriminālprocesus, līdz ar to apgabala līmeņa prokuratūras lēnā veidā tiek pārvērstas par tādu kā pārraudzības iestādi. Tām personām, kas tur strādāja un bija, un es pieļauju vēl joprojām arī ir sena un laba sadarbība ar izmeklēšanas iestādēm un izmeklēšanu atbalstošām iestādēm. Līdz ar to šobrīd no 2023 gada 1.janvāra tāda iespēja tām personām, tiem prokuroriem vairs nebūs un nav, jo viņi ir kļuvuši vienkārši par apgabala līmeņa prokuroriem kuri uzrauga amatā zemākus prokurorus, kuri uzrauga konkrētus kriminālprocesus. Un šeit mēs nonākam pie ļoti lielas problēmas manā ieskatā, ka šajā amatā zemākie prokurori atšķirībā no iepriekš prokuroriem, kuri strādāja, piemēram, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā (ONCNSP), viņi nav saņēmuši ne atbilstošu apmācību, viņiem, cik man zināms, vismaz 90% gadījumu nav nedz elementāru zināšanu grāmatvedībā, ne iepriekšēja pieredze darbā ar sevišķi smagiem noziegumiem, nerunājot par organizētām grupām...

Žurnāliste: Lai arī rajona prokuratūrā ir prokurori, kas specializējušies šādās lietās, viņu skaits ir daudzkārt mazāks nekā komanda, kas strādāja Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā.

Anonīmais prokurors: Ieviešot šo jauno sistēmu, lielākā problēma ir tā, ka, ja, teiksim, sevišķi sarežģītas organizētās noziedzības lietas, liela apmēra legalizācijas lietas uzraudzīja lielākoties Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurori, kuri bija gandrīz 30, tad šobrīd šāda specializācija ar Rīgas teritorijas ietvaros... teritoriju ietvaros ir, manuprāt, 6 prokuroriem, kuri nav atbrīvoti no lietām, kuras viņiem ir nākušas pirms tam.

Žurnāliste: Jānis arī norāda, ka šiem pirmā līmeņa prokuroriem jau uzraudzībā esot pāri par 1000 lietām.

Anonīmais prokurors: Aktīvas no tām varētu būt kādas 500-600, un tad, ja kādam prokuroram iedotu, piemēram, uzraudzīt, es negribētu teikt ABLV līmeņa lietas, bet kaut vai mazliet mazākas, ar iesaistītām kādām 10 personām, kurām pretī būtu vēl, teiksim, 15 advokāti, kuri sāktu rakstīt sūdzības, tad šis prokurors, es domāju, pusgada laikā labākajā gadījumā izdegtu, es domāju, divu mēnešu laikā viņš uzrakstītu atlūgumu un aizietu projām.

Žurnāliste: Savukārt cilvēki, kas uzturējuši apsūdzības tādos naudas atmazgāšanas skandālos kā likvidējamās ABLV lieta, Trasta komercbankas vai dažādas citas tā dēvēto lielo laundromāta lietas. Turpmāk jaunas naudas atmazgāšanas krimināllietas vairs nesaņems, stāsta Jānis.

Anonīmais prokurors: Amatā augstāki prokurori vairs to darīt nedrīkst, viņu darbiņš ir uzraudzīt, līdz ar to, manuprāt šī situācija veidojās ļoti ļoti skumja, un mūsu veiksmes stāsts ar to cik ļoti mēs lepojāmies deviņpadsmitajā, divdesmitajā gadā, kad mēs esam pārvarējuši money... un mums viss ir izdevies pilnībā sagrauts...

Kā izdevās restaurēt Latvijas radio diletantiski un neprofesionāli mainīto Cinkmaņa balsi: ekspertu skaidrojums

Klausoties paraugu, uzreiz ir atpazīstams raksturīgais "Pitch shifter" jeb tembrālās pārbīdes effekts. Šis process ir destruktīvs, tātad tas kaut kādā mērā neatgriezeniski sabojā orģinālo skaņu. Bet tas nav arī 100% destruktīvs, kas nozīmē, ka ierobežotā apjomā orģinālā ieraksta raksturs ir atjaunojams.

Soļi, kas tika veikti:

1) No Latvijas radio radioieraksta tika izgriezti interesējušie fragmenti;

2) ar publiski pieejamu UVR5 programmatūru no ieraksta tika atdalīts skaņas slānis balss uztveramībai;

3) Ar standarta polifonisku Pitch Shifter procesoru balss tika pavirzīta 3,5 semitoņus uz augšu, apjomā, kur tā iegūst visvairāk dabīgu aprišu.

Kādus Prokuroru ētikas kodeksa pantus ir pārkāpis Cinkmanis

Papildus tam, ka prokurors U. Cinkmans, cerot uz anonimitāti, ārkārtīgi skarbi izsakās par reformām, kuru galvenais virzītājs ir viņa paša enerģiskākais aizstāvis plaģiātisma lietā, prokurora noziegumu par puikas palaidnībām nodēvējušais ģenerālprokurors Juris Stukāns, U. Cinkmanis ar saviem publiskajiem izteikuiemir pārkāpis arī vismaz desmit prokuroru ētikas kodeksa pantus:

1. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 5. pantu, kurš nosaka, ka prokurors, pildot savus amata pienākumus, ir brīvs no bailēm no kritikas.

Uzstājoties Latvijas radio raidījumā, t.i. publiski izsakoties plašsaziņas līdzeklī, Uldis Cinkmanis ir apzināti centies maskēt savu personību, paužot viedokli anonīmi, kas liek apšaubīt prokurora godprātību, jo tas acīmredzami liecina par bailēm no:

1. potenciālas sabiedrības kritikas, kas varētu rasties pēc publiskas Latvijas prokuratūras un citu prokuroru noniecināšanas, viņu kompetences un piemērotības amatam apšaubīšanas un kritizēšanas;

2. iesniegumiem/sūdzībām par prokurora U. Cinkmaņa neētisku rīcību;

3. fakta, ka prokurors U. Cinkmanis publiski sniedzis iespējami nepatiesu vai maldinošu informāciju.

Prokurors šos faktus ir skaidri apzinājies, tādēļ arī vēlējies slēpties un palikt anonīms, kas no amatpersonas puses ir neētiska, negodprātīga un nepareiza rīcība, jo īpaši cenšoties maskēt savu personību ne tikai no sabiedrības, bet arī no citiem prokuroriem, kuru darba spējas prokurors noniecina. Šo interviju – kas arī īpaši norādīts Latvijas radio raidījumā – prokurors sniedza nevis kā privātpersona, bet gan kā tiesu varas amatpersona, t.i. - prokurors.

2. Pārkāpj Prokuroru ētikas kodeksa 11. pantu, kas nosaka - prokurors izvairās no vārdiem un runas, kuras varētu radīt kļūdainu uztveri par prokurora objektivitāti vai aizspriedumainību.

Prokurors ar turpmāko citātu no savas runas sabiedrībai rada kļūdainu priekšstatu un uztveri par viņa kā prokurora objektivitāti; tajā ir konstatējama spēcīga paša prokurora aizspriedumainība pret prokuratūru un īstenoto tieslietu reformu, kā arī ar šo publisko uzstāšanos tiek mēģināts radīt aizspriedumus un nepatiku pret dažādiem prokuroriem, kas nav strādājuši viņa pārstāvētajā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā, turpmāk - ONCNSP:

,,Apgabala līmeņa prokuratūras tiešā veidā vairs neuzraudzīs kriminālprocesus, līdz ar to apgabala līmeņa prokuratūras lēnā veidā tiek pārvērstas par tādu kā pārraudzības iestādi. … Un šeit mēs nonākam pie ļoti lielas problēmas manā ieskatā, ka šajā amatā zemākie prokurori atšķirībā no iepriekš prokuroriem, kuri strādāja, piemēram, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā, viņi nav saņēmuši ne atbilstošu apmācību, viņiem, cik man zināms, deviņdesmit procenti vismaz gadījumu nav nedz elementāru zināšanu grāmatvedībā, ne iepriekšēja pieredze darbā ar sevišķi smagiem noziegumiem, nerunājot par organizētām grupām...”

3. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 23. pantu, kas nosaka, ka informāciju, kas iegūta, veicot amata pienākumus, prokurors neizmanto citiem nolūkiem, kas nav saistīti ar amata pienākumiem.

Ja prokurora rīcībā ir bijusi informācija, ka vairāk nekā deviņdesmit procentos gadījumu amatā zemākiem prokuroriem nav “nedz elementāru zināšanu grāmatvedībā, ne iepriekšēja pieredze darbā ar sevišķi smagiem noziegumiem”, tad šādu informāciju viņš varēja būt ieguvis tikai, veicot amata pienākumus. Prokuroram nav tiesību šādu ierobežotas pieejamības un sabiedrību provocējošu informāciju paust publiskajos medijos, jo tas skar Latvijas Republikas Prokuratūru un ir pretēji Prokuroru ētikas kodeksa 23. pantā noteiktajam.

4. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 28. pantu, kurš nosaka, ka prokurors izvairās no kolēģu aprunāšanas un nepamatotas kritikas.

Prokurors Uldis Cinkmanis klaji un rupji pārkāpis 28. pantā noteikto, ka prokuroram ir jāizvairās no kolēģu aprunāšanas un nepamatotas kritikas izteikšanas, bet viņš to ir darījis, piemēram, jau iepriekš minētajos citātos:

,,Amatā zemākie prokurori atšķirībā no iepriekš prokuroriem, kuri strādāja, piemēram, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā, viņi nav saņēmuši ne atbilstošu apmācību, viņiem, cik man zināms, deviņdesmit procenti vismaz gadījumu nav nedz elementāru zināšanu grāmatvedībā, ne iepriekšēja pieredze darbā ar sevišķi smagiem noziegumiem, nerunājot par organizētām grupām...”, ,,ja kādam prokuroram iedotu, piemēram, uzraudzīt, es negribētu teikt, ABLV līmeņa lietas, bet kaut vai mazliet mazākas, ar iesaistītām kādām 10 personām, kurām pretī būtu vēl, teiksim, 15 advokāti, kuri sāktu rakstīt sūdzības, tad šis prokurors, es domāju, pusgada laikā labākajā gadījumā izdegtu, es domāju, divu mēnešu laikā viņš uzrakstītu atlūgumu un aizietu projām.”

Šajos apgalvojumos prokurors faktiski aprunā, noniecina un nepamatoti kritizē savus kolēģus, apgalvojot, ka tiem nav nedz kompetences, nedz zināšanu, nedz pietiekamas pieredzes. Neviens no prokurora apgalvojumiem nav pamatots un argumentēts. Šādi apgalvojumi ir klaji nepieņemami un ir pretstatā Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 28. pantam.

5. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 29. pantu, kurš nosaka, ka prokurors nedrīkst diskreditēt vai apvainot savus kolēģus neatkarīgi no ieņemamā amata, izcelsmes, sociāla vai mantiskā stāvokļa, rases, nacionālās piederības, invaliditātes, vecuma, dzimuma, attieksmes pret reliģiju un seksuālās orientācijas.

Prokurors U. Cinkmanis intervijā apgalvo, ka citi Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurori nav kompetenti un kompetenti ir tikai seši bijušie ONCNSP prokurori. U. Cinkmanis arī apgalvo, ka šie prokurori ir emocionāli vāji un psiholoģiski nenoturīgi, paužot, ka tiem nav pietiekama pieredze, ka tie nav pietiekami apmācīti, līdz ar ko saņemot lielās lietas, “visticamāk” pēc diviem mēnešiem uzrakstīšot atlūgumu, - tādā veidā U. Cinkmanis diskreditē savus kolēģus.

Prokurors, sniedzot interviju un apgalvojot, ka ar šīs reformas realizēšanu ,,esam nonākuši pie lielas problēmas” un, ka prokuratūras veiksmes stāsts ir sagrauts, diskreditē arī ģenerālprokuroru J. Stukānu, kurš realizē U. Cinkmaņa kritizētās reformas un bija arī reformu idejas autors. U. Cinkmanis apšauba un kritizē ģenerālprokurora J. Stukāna kompetenci un vadības spējas, arī apgalvojot, ka prokuroriem netiek nodrošināta atbilstoša apmācība un tie nav saņēmuši atbilstošu apmācību.

6. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 32. pantu, kurš nosaka, ka prokurors nerisina domstarpības ar kolēģiem, izmantojot plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

U. Cinkmanis turpmākajā citātā apgalvo, ka šīs reformas rezultātā Latvija nonāk pie lielas problēmas, un tiek secināts, ka faktiski pašlaik prokuratūrai nemaz nevar uzticēties un tiesiskums ir sagrauts:

,,Amatā augstāki prokurori vairs to darīt nedrīkst, viņu darbiņš ir uzraudzīt, līdz ar to, manuprāt, šī situācija veidojās ļoti, ļoti skumja, un mūsu veiksmes stāsts ar to cik ļoti mēs lepojāmies 19, 20 gadā, kad mēs esam pārvarējuši MONEYVAL un mums viss ir izdevies, viņš ir pilnībā sagrauts…”

Kā minēts iepriekš, U. Cinkmanis diskreditē kolēģus un reformas īstenotājus. Šādā veidā U. Cinkmanis arī risina domstarpības ar šīs kritizētās reformas realizētājiem, t.i. tieši ģenerālprokuroru J. Stukānu. Ir pamats ticēt, ka tā bijusi publiska, anonīma prokuratūras vadības nomelnošana, kā arī tās darba un kompetences noniecināšana. 

7. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 33. pantu, kurš nosaka, ka prokurors neizmanto plašsaziņas līdzekļus, lai reklamētu sevi vai citas personas.

Prokurors U. Cinkmanis intervijā, izsakoties par prokuratūras reorganizāciju, apgalvo, ka bijušie ONCNSP – kuras pārstāvis ir bijis arī pats Uldis Cinkmanis - prokurori turpmāk būs tikai uzraugošie prokurori un citi prokurori netiks galā ar jaunajām, apjomīgajām lietām. Šīs jaunās lietas uzņemties, viņaprāt, spējīgi tikai bijušie ONCNSP prokurori, kuri pēc viņa sacītā, šobrīd ir tikai seši (tajā skaitā arī pats U. Cinkmanis). Tādā veidā prokurors U. Cinkmanis reklamē sevi kā vienu no bijušajiem ONCNSP prokuroriem, noniecinot pārējos prokurorus.

8. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 36. pantu, kurš nosaka, ka prokurors arī brīvajā laikā izvairās no tādām situācijām, kas var negatīvi ietekmēt viņa vai prokuratūras reputāciju.

Apgalvojot, ka šīs reformas rezultātā “mēs nonākam pie lielas problēmas” un ka jaunajiem prokuroriem nemaz nav pieredzes un zināšanu:

,,nav nedz elementāru zināšanu grāmatvedībā, ne iepriekšēja pieredze darbā ar sevišķi smagiem noziegumiem, nerunājot par organizētām grupām...”,

U. Cinkmanis raisa sabiedrības neuzticību tiesu varai, prokuratūrai, prokuroru kompetencei, kā arī Latvijas valsts tiesiskajai sistēmai kopumā, radot šaubas par prokuratūras reālajām spējām cīņā ar noziegumiem, jaunās prokuratūras struktūras efektivitāti un kompetenci.

9. Pārkāpj Prokuroru ētikas kodeksa 40. pantu, kurš nosaka -  prokuroram tāpat kā citiem sabiedrības locekļiem ir tiesības uz vārda un uzskatu brīvību, bet prokurors, publiskojot savu viedokli, saglabā lietišķu un mērenu izteiksmes veidu, izsaka pārdomātas idejas, apzinoties, ka tās var uztvert kā visas prokuratūras viedokli.

Prokurors U. Cinkmanis, izsakoties par citu prokuroru darba spējām, pārstāv un pauž prokuratūras viedokli kopumā, tādā veidā sniedzot it kā uzticamu informāciju sabiedrībai un liekot tai maldīgi domāt, ka šie apgalvojumi ir izteikti visas Latvijas prokuratūras vārdā. Ir pamats ticēt, ka prokuratūras vadība, kuras kompetencē ir tās attīstības plānošana, pauž pretēju viedokli U. Cinkmaņa sacītajam. U. Cinkmaņa izteikumu rezultātā veidojas šaubas par uzticību tiesu varai, tajā skaitā prokuratūrai un ģenerālprokuroram J. Stukānam.

10. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 41. pantu, kurš nosaka, ka prokurors ar savu nostāju un uzvedību jebkurā situācijā respektē un ievēro Kodeksā noteiktos prokurora ētikas principus, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos prokuratūrai kā tiesu varai piederīgai institūcijai.

Katrs lasītājs pats var noklausīties gan Latvijas radio ierakstu ar „anonīmo prokuroru”, gan ieraksta fragmentus ar restaurēto skaņu, gan – salīdzinājumam – Ulda Cinkmaņa neanonimizētu uzstāšanos ierakstus.

Seko mums