Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu savienība ir sniegusi atbildi uz Pietiek publicēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes vēstuli, kurā viņa sūdzējās par Latvijas Radio žurnālisti, kas esot mēģinājusi izvilināt no KNAB vadītājas atbildes uz jautājumiem. Publicējam atbildi pilnībā.
LŽS darba grupa, izvērtējot Jūsu iesniegumu, nonāca pie secinājuma, ka, lai sniegtu pilnīgi izvērstu atzinumu par konkrēto Jūsu iesniegumā aprakstīto gadījumu, ir nepieciešama rūpīga izmeklēšana un pilnvaras, kādu nav LŽS rīcībā.
Tomēr vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz svarīgiem žurnālista darba apstākļiem, kas, iespējams, nav ņemti vērā Jūsu iesniegumā.
Žurnālistam un masu informācijas līdzeklim nav pienākums obligāti publicēt (publiskot) notikušu interviju. Pēc intervijas gan žurnālisti, gan masu informācijas līdzekļa vadītājs var novērtēt intervijas svarīgumu (saturu), un, ja intervijas saturs nav atbilstošs sižeta mērķim vai nesniedz būtisku (vai jaunu) informāciju, tad žurnālists dažkārt patstāvīgi var pieņemt lēmumu par intervijas izmantošanu citam mērķim - nepublicēšanu vispār, izmantošanu fona informācijai, vai publiskošanu citā informācijas nesējā.
Likums neuzliek par pienākumu informēt intervējamo par šādam izmaiņām.
Savukārt ikviena žurnālista pienākums ir pārbaudīt informāciju. Ja žurnālista rīcībā ir nepārbaudīti fakti, viņš drīkst tos pārbaudīt, pirms ir piedāvājis veidot sižetu vai rakstu masu informācijas līdzekļa vadībai. Ja Kristīne Jančevska gatavojas piedāvāt Latvijas Radio sižetu par Lato Lapsas sniegto informāciju, tad, pirms piedāvāt sižetu, viņas pienākums bija pārbaudīt šo informāciju, tostarp, izmantot arī oficiālus avotus - pārbaudīt informāciju pie KNAB vadības. Kristīnes Jančevskas rīcība, pārbaudot informāciju, pirms to piedāvāt Latvijas Radio vadībai, ir vērtējama kā augsts profesionālisms un kā atbildīga darba pienākumu izpratne.
Seko mums 
